Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam.
Rail Baltica projekta aktivitāšu īstenošana par pusotru gadu atpaliek no sākotnēji finansēšanas līgumos noteiktā laika grafika.
2019. gada jūnijā a/s RB Rail aplēsa, ka projekta īstenošana varētu ieilgt līdz 2030. gada martam, ja iestāsies riski un nebūs pieejams nepieciešamais finansējums. Tomēr 2017. gadā izmaksu un ieguvumu analīzē aplēstais budžets un apstiprinātais projekta īstenošanas termiņš – 2026. gads – nav mainīti. Projekta finansēšanai līdz šim noslēgti 4 finansēšanas līgumi, no kuriem viens ir saistošs tikai Lietuvai. Atbilstoši aplēsēm pirmā parakstītā finansēšanas līguma budžets tiks pārsniegts par 59,3 miljoniem eiro, savukārt otrajā finansēšanas līgumā līdzekļu izlietojums būs par 0,231 miljonu eiro mazāks nekā finansēšanas līgumā noteiktais.
Projekta ietvaros veiktā juridiskā analīze liecina, ka projekta īstenošanas struktūra nav pretrunā ar Baltijas valstu normatīvajiem aktiem un pārvaldības sistēmā nav konstatēts būtisks interešu konflikts.
Tomēr analīzē arī atklājās, ka nav efektīva mehānisma, kā risināt strupceļa situācijas, kad ministrijas, kas ir Rail Baltica projekta labuma guvējas, nevar vienoties par kopīgu risinājumu.
Baltijas valstīm ir bijuši atšķirīgi redzējumi par projektu pārvaldību, piemēram, pieņemot lēmumu par vislabāko risinājumu a/s RB Rail finansēšanai vai par infrastruktūras pārvaldības modeli, kā dēļ ir ticis zaudēts laiks.
Augstākās revīzijas iestādes arī konstatēja, ka, lai gan visas trīs Baltijas valstis vidēja termiņa budžeta plānošanā ir iekļāvušas Rail Baltica projektam nepieciešamos līdzekļus, neviena no tām nav sagatavojusi projekta finansēšanas ilgtermiņa plānu līdz projekta īstenošanas noslēgumam.
Valstīm arī nav oficiāli apstiprinātu plānu projekta pašfinansējuma nodrošināšanai gadījumā, ja projekta īstenošanas izmaksas būs lielākas, nekā plānots, un/vai Eiropas Savienības līdzfinansējums būs mazāks, nekā plānots.
Revīzijā tika konstatēts, ka a/s RB Rail ir izstrādātas un tiek pilnveidotas iepirkumu un līgumu vadības procedūras a/s RB Rail ir arī ieviesta kvalitātes kontroles sistēma, un pašlaik tiek izstrādāta riska vadības sistēma.
Augstākās revīzijas iestādes sniedza ieteikumus a/s RB Rail, tās akcionāriem un Rail Baltica projekta labuma guvējiem – visu trīs valstu satiksmes ministrijām.
"Mēs aicinām vienoties par skaidriem lēmumu pieņemšanas noteikumiem Rail Baltica projektā visos projekta īstenošanas līmeņos un skaidriem izmaiņu un risku vadības plāniem, lai mazinātu projekta īstenošanas laika grafika un budžeta pārsniegšanas risku. Mēs uzskatām arī, ka ir nepieciešams plānot valsts budžeta finansējuma pieejamību projektam ilgtermiņā, ieskaitot gadījumus, kad projekta izmaksas pieaug vai Eiropas Savienības finansējums ir mazāks, nekā plānots," norāda Valsts kontrole.
Revidējamās vienības kopumā piekrita sniegtajiem ieteikumiem, norāda Valsts kontrole. Tomēr revidējamo vienību sniegtās atbildes liecināja par atbildīgo ministriju nevēlēšanos plānot projekta finansējumu ilgtermiņā, tas ir, visam projektam kopumā līdz tā īstenošanas noslēgumam.
"Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā," komentē Agnis Driksna, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.
"Mēs esam gatavi rīkoties un sākam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā," piebilst Driksna.
"Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, Rail Baltica projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis. Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību. Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, Rail Baltica projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā," uzsver Driksna.
Atbildot uz audita secinājumiem par Rail Baltica izmaksām, Ignas Degutis, RB Rail finanšu direktors, uzsver: "Tā kā Rail Baltica globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības. Balstoties uz šo jauno informāciju, Rail Baltica izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus."
Runājot par auditā atzīmēto budžeta pieaugumu pirmajā CEF līdzfinansējuma līgumā, Ignas Degutis uzsver: "2019. gada 17. decembrī kopuzņēmums un Eiropas Komisija veica izmaiņas minētajā līdzfinansējuma līgumā un atjaunināja plānotās aktivitātes un to apjomu. Līdz ar šīm izmaiņām, CEF līdzfinansējuma līgumā paredzētās aktivitātes ir saskaņā ar noteikto budžetu un laika grafiku".
Rail Baltica projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šī brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. Rail Baltica projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem Rail Baltica projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums a/s RB Rail.
papildināta visa ziņa
Pareizaisjautājums
solon
Maksims Ter-Oganesovs