Rēzeknes mērs: Šobrīd galvenais ir par jebkuru cenu sekmēt karadarbības izbeigšanu Ukrainā

Tas, kādā veidā un kāda informācija parādās dažādu valstu masu saziņas līdzekļos par notikumu attīstība Ukrainā, pēc Bartaševiča domām liecina par to, ka konfliktā iesaistītās puses aktīvi pielieto arī informatīvā kara paņēmienus, neatklājot patieso informāciju, sniedzot puspatiesību vai izplatot atklātus melus."Tas, ka gan Krievija, gan ASV lielu uzmanību velta sabiedrības viedokļa veidošanai, patiesībā ir labi. Ja abas minētās puses rīkotos, atstājot sabiedrības viedokli novārtā, būtu skaidrs, ka sabiedrība šo konfliktu nekā nevar ietekmēt," norādīja Bartaševičs.Komentējot nesen SKDS veikto aptauju rezultātus, kuru gaitā aprēķināts, ka sevi par Latvijas patriotiem uzskata 64% Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, kuri pēc tautības nav latvieši, kamēr 22% nelatviešu ir pretējs viedoklis, Rēzeknes mērs atzina, ka šādi aptaujas rezultāti ir tikai normāli."Domāju, ka, veicot aptaujas pat mononacionālās valstīs, būs pietiekami daudz tādu cilvēku, kas nebūs apmierināti valstī esošo kārtību un nepozicionēs sevi kā šīs valsts patriotus," teica Bartaševičs.Rēzeknes mērs uzskata, ka nospiedošais vairākums Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi šai valstij un ir tās patrioti. "Nebūtu pareizi uzskatīt, ka cilvēks, kurš dzīvo Latvijā un nerunā latviski, nav šīs valsts patriots. Tāpat nebūtu pareizi uzskatīt, ka nepatrioti ir tie cilvēki, kas varbūt neatbalsta valdības un Saeimas pieņemtos lēmumus un nosauc sevi par nepatriotiem. Daudzi no tā saucamajiem nepatriotiem mīl savas ģimenes, savas pilsētu, savu dzimteni un nekur nevēlas braukt. Patiesībā gandrīz visi, kas pašreizējos apstākļos dzīvo un strādā šajā valstī, ir tās patrioti," norādīja Bartaševičs.Valsts kancelejas pasūtītās aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa Latvijā dzīvojošo mazākumtautību iedzīvotāju saistībā ar Ukrainas un Krievijas konfliktu nav ne vienas, ne otras valsts pusē. SKDS veiktās aptaujas _Piederības sajūta Latvijai _rezultāti atklāj, ka ne Krieviju, ne Ukrainu neatbalsta 41% aptaujāto, 36% ir Krievijas pusē, bet 15% - Ukrainas pusē.Vaicāti, vai atbalsta Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, kopumā 29% atzinuši, ka atbalsta, bet 45% bijuši pretējās domās. Savukārt attieksmē pret Krievijas medijos publiskoto informāciju par notikumiem Ukrainā ir pretēja situācija - kopumā 43% uzskata, ka notikumi tiek atspoguļoti objektīvi, bet 36% aptaujāto šķiet, ka informācija ir neobjektīva.