Plkst.13 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā godasardzes maiņas ceremonija, kam sekos Štāba bataljona kapelāna uzruna. Ikviens pasākuma apmeklētājs varēs vērot Godasardzes rotas defilē priekšnesumu un parādes maršu.
Godasardzes rotas karavīri ikvienam Rīgas iedzīvotājam un galvaspilsētas viesim sarūpējuši īpašu velti – no plkst.10 līdz 16 pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils rotas karavīri veiks savādāku Goda sardzes rituālu. Rituālā iekļautas jaunas darbības ar ieročiem, arī triecienšautene M-16 būs aizstāta ar triecienšauteni M-14, kuru pārsvarā izmanto salūta grupas un defilē priekšnesumos. Papildus patruļai, ik pēc 15 minūtēm Godasardzes rotas karavīri postenī veiks paraugdemonstrējumus ar ieročiem.
Godasardze pie Brīvības pieminekļa arī no 1935.gada novembra līdz 1940.gada jūnijam bija viens no Latvijas valstiskuma simboliem. Godasardzi nodrošināja Latvijas armijas Štāba bataljons, kas piedalījās ārzemju viesu sagaidīšanas un pavadīšanas ceremonijās un veica citus reprezentācijas uzdevumus.
1992.gada 20.aprīlī toreizējais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis izdeva pavēli par Godasardzes rotas izveidošanu 1992.gada 1.maijā un goda sardzes atjaunošanu pie Brīvības pieminekļa. Pirmie godasardzes rotas karavīri, kuri 1992.gada 11.novembrī stājās postenī pie Brīvības pieminekļa, bija Edgars Vilmanis un Raitis Valainis.
Godasardzes rota nodrošina godasardzi pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta pils, kā arī reprezentē bruņotos spēkus un piedalās dažādās militārajās ceremonijās.
Godasardzi pie Brīvības pieminekļa norīko katru dienu no plkst.10 līdz 16. Godasargu maiņa notiek ik pēc stundas. Godasardzes karavīri reizi pusstundā septiņas minūtes patrulē Brīvības pieminekļa pakājē. Godasardze tiek noņemta, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -10C un augstāka par +25C, kā arī stipra vēja un spēcīga lietus gadījumā.