Kā pastāstīja RCT vadītājs Artis Druvinieks, pēdējo divu gadu laikā RCT nodrošinājis atklātās teritorijas seguma nomaiņu un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūvi, veicis pilnu Gastronomijas paviljona rekonstrukciju, uzstādījis jaunas vitrīnas Gaļas paviljonā, kā arī izveidojis pirmo Gastro tirgu Baltijā.
Tāpat Druvinieka vadībā RCT nodrošinājis sen plānotā Informācijas centra izveidi, kuru plānots atvērt maija izskaņā, kā arī sadarbībā ar karikatūristu Gati Šļūku izveidojis personalizētu RCT suvenīru līniju.
RCT izveidojis arī vidējā termiņa attīstības stratēģiju un līdz 2022. gada beigām vēlas īstenot vairākus projektus. Tuvākie projekti saistās ar Piena paviljona labiekārtošanu zivju tirdzniecībai, jo jau rudenī Zivju paviljons tiks slēgts uz pusotru gadu, lai piedzīvotu pilnu rekonstrukciju.
Pēc Zivju paviljona pārbūves, atjaunots pilnībā tiks arī Piena paviljons. RCT plānos iekļāvis arī autostāvvietu paplašināšanu un jaunu autostāvvietu izveidi, publisko tualešu remontu un labiekārtošanu, kā arī drošības sistēmas uzlabošanu, uzstādot video novērošanas sistēmas. Autostāvvietu paplašināšanu plānots īstenot jau šovasar. Arī papildu video novērošanas kameras tiks uzstādītas tuvāko nedēļu laikā.
Vēl RCT plāno Spīķeru ielu pārveidot par tirdzniecības un gājēju ielu, bet Spīķeru namu pārbūvēt par biroju ēku. Tāpat iecerēts iegādāties pārvietojamās nojumes tirgus atklātajai teritorijai, ar ko tirgotāji varētu aizstāt nolietotos lietussargus, kā arī nodrošināt Gaiziņa, Spīķeru un Pūpolu ielu seguma nomaiņu.
Pēc Druvinieka teiktā, Spīķeru ielas pārbūves iecerei tiks sludināts metu konkurss, kuram patlaban tiek gatavots nolikums.
Vēl RCT izstrādājis visu paviljonu fasāžu apgaismojuma izbūves projektu, taču to plāno īstenot pēc tam, kad noslēgsies kanālmalas revitalizācijas projekts, kuru īsteno Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.
Druvinieks aģentūrai LETA pastāstīja, ka visas nepieciešamās investīcijas tiks sadalītas pa gadiem. "Apjomi ir lieli, taču mēs esam runājuši ar kredītiestādēm un tās ir gatavas mūs atbalstīt. Pierādot, ka mums ir pavisam citi darbības principi un filozofija nekā iepriekšējai vadībai, finansiālu atbalstu ceram saņemt arī no domes," pauda Druvinieks.
Rīgas dome RCT nekāda veida dotāciju nepiešķir un visi līdzekļi tirgus attīstībai tiek iegūti no peļņas. Firmas.lv pieejamie dati liecina, ka 2017. gadā RCT apgrozījums bija 7,02 miljoni eiro, bet zaudējumi - 796 163 eiro. 2016. gadā RCT strādājis ar 45 735 eiro peļņu. Pēc Druvinieka teiktā, arī 2018. gadā RCT strādājis ar nelielu peļņu.
Pamatdarbības izmaksas RCT ik gadu ir aptuveni 5,9 miljoni eiro. Pēdējo divu gadu laikā uzņēmums attīstības projektos no tirgus uzkrātajiem līdzekļiem ieguldījis 3,34 miljonus, bet 2,60 miljonus eiro samaksājis nodokļos.
RCT teritorija ir 7,2 hektārus liela, un tajā darbojas pieci vēsturiski paviljoni ar kopējo platību 15 000 kvadrātmetru. Ik dienu tirgu apmeklē aptuveni 60 000 cilvēku.