Pļavniekos Rīgas 92.vidusskolas skolotāji jūtas aizvainoti, viņiem, šķiet, ka viņu darbs ir noniecināts.
“Man kauns. Nu kā vecāki var mums ticēt tagad, ka ministrija pateica, ka esam švaka skola un švaki skolotāji?” saka Rīgas 92.vidusskolas fizikas skolotāja Ņina Grigorijeva.
Tūlīt pēc ziņu izskanēšanas vecāki lavīnveidā sākuši zvanīt uz skolu, vai tā tiešām spēs sagatavot viņu bērnus centralizētajiem eksāmeniem.
“Mēs esam apmeloti skolēnu vecāku acīs, un vēl es domāju, ka ministrijai ir jāatvainojas skolotāju priekšā. Es gribu pateikt tā, kā teica Rainis - kad tūkstoš cilvēku teiks par tevi labu un viens ļaunu, tad ticēs tam vienam un priecāsies. Man ir skumji, ka tā sanācis, un mēs visi pārdzīvojam par situāciju,” norādīja Grigorjeva.
Rīgas 92.vidusskolā, kas ir mazākumtautību skola, izglītības kvalitātes rādītāju uz leju dzina gan latviešu valodas un latviešu literatūras eksāmens, gan sociālekonomiskais profils. Skolas direktore skaidro, ka indeksā iekļauti arī vakarskolas jaunieši, kuriem ir atšķirīgs līmenis. Kā norāda Rīgas 92.vidusskolas direktore Natālija Vasiļika, skolotājiem ir ļoti grūti strādāt, lai uzlabotu situāciju. Un tiek pausta nožēla, ka vēlmē izglītot strādājošos jauniešus vakarskolas klasēs un dot viņiem iespēju saredzēt izglītības nozīmi tagad cietusi pilnīgi visa skola.
“Lai viņi sēž skolā, nevis staigā pa ielām. Jūs zināt, ka krimināls ir mūsu mikrorajons, un es zinu, ka labāk, lai viņi sēž klasē, lai viņi kaut ko dara. Man ļoti žēl, ka ne visi to saprot,” saka direktore.
Viņa uzskata, ka izglītības kvalitātes indekss ir nepilnīgs un pēc tā nedrīkst lemt skolas likteni - likvidēt vidusskolas klases un pārprofilēt iestādi kā tikai pamatskolu. Skolā uzsver, ka tikmēr jaunākajā Latvijas labāko skolu reitingā 92.vidusskola ir 41.vietā no teju 100 skolām. Turklāt ir sasniegumi olimpiādēs un ar zinātniski pētnieciskajiem darbiem.
Savukārt Ķengaragā Rīgas 65.vidusskolas vadība apzinās, ka tās sniegumi obligātajos centralizētajos eksāmenos pērn varēja būt labāki. Tomēr tur uzskata, ka izglītības kvalitātes jaunais indekss ignorē ģimeņu slikto ekonomisko situāciju.
“Bērni ļoti centās mācīties, bet daudziem bija jāapvieno mācības ar darbu. Tas tomēr prasīja laiku, un varbūt ne tik daudz laika veltīja mācībām. Tas bija viens no iemesliem,” skaidro Rīgas 65.vidusskolas mācību pārzine Svetlana Zadaroško.
Skolai bija viena 12.klase, un, balstoties tikai uz tās rezultātu, nedrīkstētu izlemt visas skolas likteni, uzskata vadība. “Katrai skolai ir savs skolēnu kontingents, un katru gadu tas var būt dažāds. Godīgi sakot, mēs apzināmies, ka rezultāts ir zems, un tam ir objektīvi iemesli. Skolas pastāvēšanas laikā, 45 gados, tik zemu esam pirmo reizi. Šajā gadā mums ir ļoti laba 12.klase, vidējā balle 7,7 un rezultāti eksāmenos būs daudz augstāki,” komentēja Zadaroško.
65.vidusskolā ir tikai viena 10.klase, viena 11.klase un viena 12.klase. Pēc IZM domām, tātad skola ir reformējama, jo neesot jēgas uzturēt vidusskolu bez paralēlklasēm. Ja Rīgas 65.vidusskolu saskaņā ar ministrijas plānu likvidētu, atstājot tikai pamatskolu, jauniešiem būtu iespēja mācīties virknē citu apkārtnes skolu, jo Ķengaragā ir vairākas vidusskolas. Taču 65.vidusskolas vadība tam iebilstu.
“Ne katram skolēnam ir vajadzīga liela skola, mēs esam tāda vidēja skola, un tas ir mūsu viens no plusiem, jo ir bērni, kam ir nepieciešamas ne pārāk lielas klases un ne pārāk liela skola,” uzskata Zadaroško.
Vidusskolu izglītības kvalitātes indeksa autors Jānis Turlajs noraida skolu un Rīgas domes Izglītības departamenta pārmetumus, ka pētnieki izstrādājuši krāpniecisku aprēķina metodi.
Uz jautājumu, kāpēc obligāto centralizēto eksāmenu summāro rezultātu dala ar 1.septembrī reģistrēto skolēnu skaitu, nevis to skaitu, kas kārtojuši eksāmenus, pētnieki atbild - tas parāda nespējīgo skolēnu atbirumu un tādēļ uzskatāma par skolas vainu nespējā atbilstoši sagatavot skolēnus eksāmena kārtošanai.
“Dažām skolām tā pat ir puse, kas netiek līdz tiem eksāmeniem, dažām vēl vairāk. Valsts mērķdotācija tiek piešķirta skolai atkarībā no skolēnu skaita 1.septembrī, tas nozīmē, ka valsts pasūta skolai konkrētu “produktu” un vienīgais veids, kā salīdzināt skolas, ir obligātie centralizētie eksāmeni,” saka Turlajs.
Aprēķinu sistēma atklāja, ka kopumā septiņās Rīgas vidusskolās ir neapmierinoša izglītības kvalitāte.
Tiesa gan, indeksa izstrādātāji jau šonedēļ atvainojušies Rīgas 15.vidusskolai un 53.vidusskolai, jo uz tām tik tiešām šo kvalitātes aprēķina sistēmu nevar attiecināt. Šajās divās skolās lielākoties ir skolēni ar hroniskām un smagām saslimšanām, tādēļ viņi ir atbrīvoti no centralizētajiem eksāmeniem, tomēr šos skolēnus vienalga iekļāva indeksā, dalot eksāmenu rezultātus ar visu skolēnu skaitu.
Izglītības ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) paziņojums, ka vairākas vidusskolas Rīgas mikrorajonos ir vājas, nīkulīgas un tādēļ reformējamas par pamatskolām, izsauca asu reakciju no Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa).
Politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs Ivars Ījabs uzskata, ka šim visam būs arī politiskas sekas un priekšvēlēšanu gaisotnē ieguvējs, visticamāk, būs Ušakovs. Tā kā krievu skolu temats ir ļoti jūtīgs, Ušakovam ir ļoti ērti profilēties kā mazākumtautību skolu aizstāvim un gūt atbalsta punktus.
“Ušakovs ar tādu stingru pozīciju un ar lielu troksni gluži vienkārši var izraut savus vēlētājus vairāk ārā no mājām, lai viņi aiziet par viņu nobalso. Tas, iespējams, ir viens no viņa motīviem, kāpēc tā reakcija ir pietiekoši asa,” komentēja Ījabs.
Savukārt Šadurska partijai Vienotība, pēc politologa domām, vidusskolu reforma būtisku triecienu nedos: “Tas Vienotības reitings ir tāds, ka grūti iedomāties, nu cik zemu vēl to var nodzīt. Jau šobrīd varam redzēt, ka viņiem nekādu īpašu cerību uz ļoti strauju izaugsmi tuvākajā laikā nebūs.”
četras kritikas