Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tādējādi tiks iekļautas dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes "Rīga", kas atrodas pie autoceļiem Rīga-Ventspils, Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža, Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža un Rīga-Bauska-Lietuvas robeža.
Rīkojums stāsies spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
"Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz "Ī" ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu," uzsvēra ministre.
Dizainera Celma projektētās un 1980.gadā uzstādītās Rīgas pilsētas robežzīmes Rīga savā vēsturiskajā veidolā ir uzskatāmas par nozīmīgu vizuālās komunikācijas dizaina paraugu, kas kļuvis par raksturīgu valsts galvaspilsētas tēla un identitātes elementu. Robežzīmes pilnībā saglabājušās savā sākotnējā veidolā, un valsts aizsardzības statuss nodrošinās to kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
Turpmāk ar robežzīmju Rīga pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atļauju, izvērtējot konkrēto priekšlikumu atbilstoši likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību teiktajam, ja netiek pazemināta pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.
Saskaņā ar likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību teikto kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Tās var būt gan kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, gan ēku grupas, atsevišķas ēkas, kapi, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kam ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi var tikt iekļauti latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbi, kas vecāki par 25 gadiem un ir parakstīti vai kuriem noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību, ņemot vērā to retumu, autora personību un izpildījuma kvalitāti.
Jau ziņots, ka domes lēmums garumzīmes aizvietot ar sirdīm sākotnēji Rīgas karoga un pēc tam valsts karoga krāsās izraisīja plašu noteiktas sabiedrības daļas neapmierinātību, šo ideju uzskatot par bezgaumību un zīmes autora - mākslinieka Celma - darba "izķēmošanu".
Domē tikmēr skaidroja, ka sirdis domātas kā mārketinga akcija un svētku noformējums. "Ir cilvēki, kas vāc parakstus pret, ir tādi, kuriem zīme patīk. Šī sirsniņa ir mārketinga gājiens, un tā savu domu ir pildījusi. Iespējams, svētkos, piemēram, 18.novembrī, tā tiks pārkrāsota valsts karoga krāsās. Mārketingam jāraisa pārsteigumi," idejas domu raksturoja Rīgas mērs.
Pieprasot garumzīmes atgriešanu uz zīmēm, sabiedrībā tika vākti paraksti un Rīgas mēram tika adresētas vēstules ar prasību atdot zīmei oriģinālo izskatu.
Visbeidzot VKPAI Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē septembra sākumā pieņemts lēmums piešķirt kultūras pieminekļa statusu robežzīmei Rīga, kas nozīmē, ka šo objektu turpmāk nebūs iespējams mainīt.