Tenisa korti no RS, kā to apstiprināja RS preses sekretārs Viktors Zaķis, finansējumu nesaņem. Visas tenisa kluba izmaksas ar tā ikdienas ienākumiem neizdodas nosegt, tādēļ finansējumu tenisa klubs saņem no AKC, kurā pārstāvētas visas RS arodbiedrības.
O.Sausverds atteicās Dienai.lv atklāt, cik lielus ieguldījumus AKC šogad veicis RS tenisa klubā. “Zālēs pļāvējs ir salabots, ir nopirkta veļasmašīna, vai tas kaut ko spēj izskaidrot? Es jums precīzi atbildēt nevaru par naudas summām,” teica O.Sausverds. Viņaprāt, šīs summas nav lietderīgi atklāt, jo sabiedrībai tas neko neizteikšot.
RS tenisa kluba pakalpojumus izmanto gan RS darbinieki, gan arī cilvēki “no malas” ar oficiāli apstiprinātu cenrādi. “Ir RS darbinieki, kuri par brīvu izmanto vai ja viņi daudz spēlē, tad ar tādiem atvieglotiem nosacījumiem, ko nosaka koplīgums,” skaidroja O.Sausverds.
Šie tenisa korti izveidoti jau sen - kā norāda O.Sausverds, jau 19.gadsimta beigās. Agrāk korti bijuši Tramvaju un trolejbusu pārvaldes rīcībā, taču, kad tā pārveidojās par RS, korti “nākuši līdzi”.
Pērn “De facto” vēstīja, ka RS dāsni atbalsta uzņēmuma arodbiedrības, ik gadu sporta un izklaides pasākumu organizēšanai pārskaitot vairāk nekā pusmiljonu latu. “De facto” noskaidroja, ka nauda arodbiedrībām tiek pārskaitīta caur starpnieku - AKC, kas tālāk lemj par naudas izlietojumu un par to, kādus labumus sarūpēt abu RS darbinieku arodbiedrību biedriem, kas ir vairāk nekā četri tūkstoši.
AKC valdes loceklis Osvalds Sausverds raidījumam „De facto” pauda viedokli, ka „problēma būtu tad, ja darbadevējs šos līdzekļus pārskaitītu arodbiedrībām pa tiešo, bet AKC - mums ir kontrole gan no darbadevēja, gan arodbiedrību puses. Tās arī ir vairākas un tad maksātu vienam, otram trešam un līdzekļi būtu sadrumstaloti, nebūtu nekāda kontrole.”
AKC reizi ceturksnī atskaitās RS valdei. Papildus tam, AKC apsaimniekošanā bez atlīdzības atdotas arī divas uzņēmumam piederošās sporta zāles un tenisa korti Mežaparkā. Arī peļņa no to saimnieciskās darbības paliek AKC rīcībā.