Līguma darbības termiņš ir no šī gada 1.oktobra līdz 2024.gada 30.septembrim, bet iesniegto piedāvājumu kopsumma par pakalpojumiem ir 30 miljoni eiro gadā.
Satiksmes departamentā gan skaidro, ka 150 miljoni eiro, ko teorētiski abas pilnsabiedrības varētu saņemt piecu gadu laikā, ir maksimālā iespējamā summa, kura, visticamāk, netiks apgūta, jo departamentam nav tik daudz līdzekļu, ko katru gadu tērēt transportbūvju uzturēšanai.
"Izsludinot iepirkumu, tajā tika iekļauti maksimālie darba daudzumu apjomi un jaunas darbu pozīcijas, kādas līdz šim nebija iekļautas. Piemēram, valčbetona pieturu remonts, krāsainā bruģakmens ieklāšana ietvēs un to uzturēšana, betona barjeru uzstādīšana un uzturēšana, inženierkomunikāciju aku vāku remonts un citi darbi," skaidroja Dimante.
Viņa skaidro, ka 30 miljoni eiro gadā tiktu izlietoti tad, ja uzņēmēji veiktu pilnīgi visus uzskaitītos darbus, taču realitātē tas nenotiekot, jo departamentam transportbūvju uzturēšanai gadā tiek atvēlēta aptuveni 18 līdz 19 miljonus eiro liela dotācija.
"Rēķinoties ar piešķiro budžetu, departaments vislielākos tēriņus paredz ziemas mēnešiem - decembrī, janvārī, februārī un martā, kad aktuāli ir sniega tīrīšanas un sniega izvešanas darbi, ielu, tiltu un pārvadu kaisīšanas darbi un vēlāk, pavasarī, ielu, tiltu un pārvadu attīrīšana no smiltīm," pauž pārstāve.
Abas pilnsabiedrības transportbūvju uzturēšanu nodrošināja arī iepriekšējā periodā - no 2015.gada 1.aprīļa līdz šī gada 30.septembrim. Maksimālā iespējamā līgumsumma, ko departaments būtu varējis tērēt būvju uzturēšanai, bija 124,13 miljoni eiro, taču realitātē tika iztērēti aptuveni 90 miljoni eiro, ņemot vērā apstākli, ka ik gadu departamentam tika piešķirti aptuveni 18 miljoni.
Izvērtējot iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, departaments secinājis, ka darbu izmaksas cenas salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem vidēji ir palielinājušās par 20%. Vienlaikus domē norāda, ka iepirkums bija atklāts un tajā varēja pieteikties pretendenti ne tikai no Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības.
Daugavas labā krasta uzturētājā apvienojušies uzņēmumi Ceļu pārvalde, Rīgas tilti un Pilsētas eko serviss, savukārt Daugavas kreisā krasta uzturētājā - Ceļu pārvalde, Rīgas tilti un Roadeks.
Daugavas labā krasta uzturētājs dibināta 2015.gadā un 2018.gadā tā apgrozījums bijis 9,64 miljoni eiro, bet zaudējumi - 58 eiro.
Arī Daugavas kreisā krasta uzturētājs dibināta 2015.gadā un 2018.gadā strādājusi ar apgrozījumu 5,88 miljonu eiro apmērā un ar 54 eiro zaudējumiem.
Kā aizvadītajā nedēļā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto, abās pilnsabierībās ietilpst uzņēmējam Adigjozalam Mamedovam pastarpināti piederošā Ceļu pārvalde, kā arī Rīgas tilti, kuru lielākais īpašnieks ir Albins Jasaitis.
Daugavas labā krasta uzturētājs ietilpst Pilsētas Eko Serviss, starp kura īpašniekiem ir Daimler kukuļošanas lietā apsūdzētā Leonarda Teņa ģimenes loceklis.
Tāpat Daugavas kreisā krasta uzturētājā iekļāvies būvuzņēmējam Guntim Rāvim un bijušā politiķa Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošais Roadeks.
Pirmo reizi iepirkums tika izsludināts jūnija beigās, taču, Iepirkumu uzraudzības biroja un SIA Latvijas autoceļu uzturētājs iebildumu dēļ tika pārtraukts.
Atkārtoti iepirkumu izsludināja augusta beigās un pieteikumus iesniegt varēja līdz 19.septembrim.
Šajā datumā tika sasaukta arī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, kurā bažas par iepirkumu pauda Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (S). "Nav īpaši normāla situācija, ka līgums beidzas 30.septembrī un no 1.oktobra vajag jaunu partneri. Šodien ir 19.septembris un piedāvājumi tiek atvērti tikai tagad," teica politiķe.
Viņa arī pauda viedokli sakot, ka, ņemot vērā nesen sabiedrībā izskanējušo informāciju par būvniecības karteļiem, būtu nepieciešams izveidot darba grupu, kas sekotu līdzi lielākajiem pašvaldības satiksmes infrastruktūras iepirkumiem, tādā veidā veicinot to caurspīdīgumu.