Rimšēviča kukuļdošanas epizode notikusi Kārļa Leiškalna birojā

Šī nav vienīgā Latvijas baņķieru sniegtā liecība par kukuļu izspiešanas gadījumiem, kuros iesaistīts Rimšēvičs un kuri detalizēti aprakstīti jaunajā grāmatā. Atšķirībā no citām epizodēm, kurās kā starpnieks figurējis skandalozais uzņēmējs Māris Martinsons, šajā epizodē kā starpnieks, kurš baņķieri aizvedis līdz slepenajai tikšanās vietai, minēts Renārs Kokins, kura vārds jau izskanējis iepriekš publiskotās liecībās. "Rimšēvičam ir atslēga no šīm durvīm, viņš pieiet, pats atslēdz un tur ieiet. Es tur biju. Man teica, ka durvis būs vaļā. Es iegāju, Kokins no iekšpuses aizslēdza, pēc tam Rimšēvičs atnāca un ar savu atslēgu atslēdza. Tas bija 2016. gada septembris un decembris, tumšs jau bija," par abām tikšanās reizēm ekspolitiķa ofisā Aldaru ielā 6 intervijā stāsta Guseļņikovs. 

Šīm liecībām ir arī politisks svars, un tās ir interesantas ne tikai tiesībsargājošām iestādēm, jo Leiškalns par spīti ekspolitiķa statusam savā ofisā vēl aizvien uz sarunām neformālā gaisotnē pulcē ietekmīgus politiķus, amatpersonas un biznesa cilvēkus. Baņķiera Guseļņikova liecības par šī ofisa izmantošanu netīru, koruptīvu darījumu slēgšanai liek uz šo iecienīto politisko kuluāru sanākšanas vietu palūkoties ne tikai kā uz nevainīgu pļāpātavu. Leiškalns, kurš padomju laikos bijis bārmenis, 1998. gadā 47 gadu vecumā ieguvis politologa izglītību un mainījis daudzas partijas, Latvijas ceļu un Tautas partiju ieskaitot, līdz nonācis līdz Andra Amerika Gods kalpot Rīgai. Viņš ir vienmēr labi informēts un šķietami atvērts. Vadījis ietekmīgo Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, bijis interesants sarunbiedrs arī biznesa haizivīm. Vienu viņa meitu pie vīra – partijas Latvijas attīstībai dibinātāja Edgara Jaunupa – izdeva spēļu zāļu miljonārs Jānis Zuzāns, otras kāzās grozījās Rimšēviča lietas figuranta Martinsona brālis Ēriks Martinsons.

Leiškalna ofisā bieži sastopams nu jau ekspremjers Māris Kučinskis (ZZS), Latvijas kuģniecības bijušais prezidents un Latvijas krājbankas kādreizējais valdes loceklis Druvis Skulte, pie kura savulaik strādājis Rimšēviča brālēns Sandris Grasis (Sanders Grass), ministrs Kaspars Gerhards (NA), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) loceklis, vēlāk Komercbanku asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, FKTK bijušās vadītājas, tagad Latvijas Bankas Maksājumu sistēmas pārvaldes vadītājas Irēnas Krūmanes vīrs Valdis Garoza, kukuļņemšanā apsūdzētais bijušais Latvenergo viceprezidents Aivars Meļko, nu jau bijušais premjerministra padomnieks, sociologs Aigars Freimanis, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis un citi.

Rakstiskās liecībās baņķieris min, ka LB prezidents viņam pieprasījis maksājumus, citādāk draudot, ka FKTK sniegs nelabvēlīgu auditu par PNB bankas (toreiz Norvik bankas) AML procedūru ievērošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas kontrolei. "Kokins bija teicis, ka Rimšēvičs grib satikties, lai novēlētu man priecīgus Ziemassvētkus un paspiestu roku. Patiešām iesākumā Rimšēvičs neizdarīja spiedienu. Bet sarunas gaitā spriedze pieauga. Es teicu Rimšēvičam, ka banka bija pārsteigta, ka FKTK uzstāj uz vēl vienu AML auditu, jo nesen bijām iesnieguši neatkarīgu AML auditu, kas neatklāja kādas lielas problēmas. Rimšēvičs ieminējās par bankas iespējamu saistību ar Ziemeļkoreju. Viņš teica, ka FKTK iekļaus šos pārkāpumus savā AML auditā, ja mēs viņam nemaksāsim," rakstiskā liecībā apgalvo Guseļņikovs.