"Drošības līdzeklis nav mainīts, bet precizēts, nosakot, ka viņam ir tiesības iecelt savu aizstājēju kā ECB padomes locekli," norādīja Eiduka.
Tiesa ir izskatījusi ECB pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā lūdza tiesu uzdot Latvijai uz laiku apturēt aizliegumu Rimšēvičam pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, tā, lai viņam ECB padomes locekļa statusā tiktu ļauts pildīt ar kriminālizmeklēšanu nesaistītus pienākumus, vai vismaz uzdot Latvijai atļaut Rimšēvičam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB Padomes loceklis.
ES Tiesas priekšsēdētāja vietnieks 20.jūlijā izdevis rīkojumu par to, ka Latvija veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz brīdim, kad tiek pasludināts galīgais nolēmums pēc Rimšēviča pieteikuma sāktajā lietā, tiktu apturēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotie drošības līdzekļi, tiktāl, ciktāl šie līdzekļi liedz viņam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB padomes loceklis, noskaidroja aģentūra LETA.
ECB pieteikums par pagaidu noregulējumu pārējā daļā ir noraidīts.
Jau ziņots, ka Rimšēvičs ES Tiesā prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt ECB padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.
KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS Trasta komercbanka (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
>:-)
lats
irlielāmērāticams