No apreibinošajām vielām atkarīgo bērnu ārstēšanā lielākais klupšanas akmens ir normatīvo aktu nepilnības un resursu trūkums. Gan labklājības, gan veselības jomā strādājošie strīdas, kura pārziņā īsti ir šis jautājums un kā panākt obligātu ārstēšanos. Tagad nemotivētus pusaudžus nevar piespiest to darīt. Turklāt tam ir atvēlētas četras vietas, ar ko ir krietni par maz.
Krīzes centrā trūkst vietu
Līdz šim atbalsts šādiem bērniem ir bijis nepietiekams, un nereti nozarē strādājošo attieksme ir nihilistiska, proti, uzskats, ka attiecībā uz viņiem nav jāņem vērā likuma normas, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, iepazīstinot ar tiesībsarga sagatavoto ziņojumu, kurā akcents likts uz tiešām ļoti nopietniem gadījumiem, teica Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele. Viņa uzsvēra, ka visām iesaistītajām pusēm ir jāsadarbojas, tikai tad var gaidīt situācijas uzlabošanos. Kāda tad ir līdzšinējā rīcība ar šādiem bērniem? Vispirms viņi nonāk Valsts policijas vai pašvaldības policijas redzeslokā, un abas šīs institūcijas rīkojas pēc noteiktiem algoritmiem. Tālākais scenārijs jau ir tāds – ja nepilngadīgais ir tādā stāvoklī, ka viņam vajadzīga medicīniska palīdzība, viņš tiek nogādāts ārstniecības iestādē, ja ne – viņš jānogādā likumīgajam pārstāvim. Policija nereti saskaras ar grūtībām sazināties ar vecākiem vai aizbildņiem, vai aprūpes iestādi, kurā bērns uzturējies. Dažkārt pieaugušie atsakās pusaudzi pieņemt, jo viņi baidās no viņa. Savukārt, ja bērns ir nonācis Rīgā, bet ir no aprūpes iestādes kādā no reģioniem, rodas grūtības viņu nogādāt atpakaļ. Arī Rīgas aprūpes iestādes tādā gadījumā nevēlas uzņemt šos nepilngadīgos. Un tad ir viens ceļš – Krīzes centrs, kur arī drošības apsvērumu dēļ nav paredzēts uzņemt pusaudžus apreibinošo vielu ietekmē. Taču bieži vien to liedz darīt
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 8. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40