Viņš atzīmēja - ja, sākot šo projektu, militārā mobilitāte nebija galvenā prioritāte, tad patlaban līdz ar situācijas izmaiņu Eiropā, Krievijas agresiju pret Ukrainu, darbiem, ko Baltijas valstis dara, lai stiprinātu kopējo drošību, šis aspekts atkal ir dienaskārtībā. Tas, prezidenta ieskatā, ir jautājums numur viens.
"Jāstrādā pie tā, lai ar maksimāli maziem zaudējumiem, saprotot visas problēmas, projekts virzītos uz priekšu un militārās mobilitātes aspekts tiktu ņemts vērā. Būtisks ir arī ekonomiskais aspekts. Tālāka mūsu transporta sistēmas integrācija Eiropā nav mazāk svarīga," akcentēja prezidents.
Rinkēvičs atsaucās uz Ministru prezidentes sacīto tikšanās laikā, proti, viņa vēlas redzēt diskusiju Saeimā un tās lēmumus atsevišķos jautājumos. Prezidents uzsvēra, ka ir jābūt Saeimas mandātam. Viņš arī pauda cerību, ka pēc gaidāmās diskusijas valdībā, Valsts kontroles atzinuma un diskusijām Saeimā lēnām radīsies pārliecība, ka kļūdas ir novērstas, izmaksas - samazinātas un notiek virzība uz priekšu.
"Jautājums ir par to, kā mēs nonāksim pie rezultāta ar maksimāli samazinātām kopējām izmaksām. Es labi atceros, ka sākotnējās projekta izmaksas bija mazākas. Mums nevienam pat nav pārliecības, par kādu gala summu 2024.gadā mēs runājam. Sākām mēs ar daudz, daudz mazākām izmaksām, kas ir būtiski," sacīja Valsts prezidents.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas kopējās izmaksas "Rail Baltica" projektā pirms pieciem gadiem bija lēstas ap 1,9 miljardiem eiro, bet tagad izmaksu daļa pirmajā posmā ir vismaz trīskāršojusies, pirmdien, 3.jūnijā, pēc koalīcijas sanāksmes sacīja satiksmes ministrs.
Detalizētu informāciju par izmaksām sabiedrība uzzināšot tuvākajā laikā, kad tiks publiskota visa izmaksu analīze. Ja salīdzina kopējo investīciju apjomu aplēsi, kas bija pirms pieciem gadiem, kas bija apmēram 1,9 miljardi eiro Latvijai, tagad šī summa esot vismaz trīs reizes lielāka, norādīja ministrs. Briškens solīja, ka Satiksmes ministrija atslepenos daudzus iepriekš gatavotos dokumentus, lai sabiedrībai ir iespēja ar to iepazīties.
Briškens pauda, ka 11.jūnijā valdība varētu skatīt informatīvo ziņojumu, kas cita starpā iezīmē projekta pirmās fāzes ieviešanas scenāriju, kas esot arī svarīgs partneriem Eiropas Savienībā, lai izzīmētu ceļu, ko Latvija izvēlas.
"Mēs ļoti labi apzināmies izaicinājumus, kas ir saistīti ar finansējuma pieejamību vai daļēju nepieejamību", sacīja satiksmes ministrs, piebilstot, ka ziņojumā ir atzīmēti daži alternatīvi finansējuma avoti. Tāpat aktīvāk tikšot piesaistīta Finanšu ministrija.
Satiksmes ministrs ir pozitīvi noskaņots, ka "kopīgiem spēkiem" tiks atrast veids, kā nodrošināt finansējumu projekta pirmajai fāzei. Vienīgais Briškenu bažīgu radot tas, ka līdzšinējā pārvaldība bijusi "ļoti vāja", kas izpaudies dažādos līmeņos - gan ieviesējinstitūcijās, gan politiskā līmenī.
Pēc politiķa sacītā, šobrīd iezīmētie termiņi esot "ļoti, ļoti ambiciozi", tikai virzoties uz priekšu izlēmīgi, sameklējot finanšu risinājumus var pretendēt uz infrastruktūras izveidi laikā, nepieļaujot tālākus kavējumus.
Kā ziņots, "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.
EDzL pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban Iecavas apkaimē turpinās atmežošanas darbi, bet būvdarbi varētu sākties vairāk uz vasaras otro pusi.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.