"Mēs pilnīgi droši zinam, ka ar esošajiem resursiem, bez valsts nodevas mēs to nevaram pavilkt. Tas tomēr maksā," bilda ārlietu ministrs. Patlaban Saeimas atbildīgā komisija skata likuma grozījumus, kas paredz par pilsonības reģistrācijas iesnieguma izskatīšanu 65 eiro lielu valsts nodevu.
"Es ceru, ka mēs tiksim galā ar to slodzi, bet, protams, ir jārēķinās, ka tas ir papildu darbs un sevišķi šajā gadā šī papildu slodze netiek nekādā veidā kompensēta. Bet vēstniecības darīs visu, kas ir to spēkos, lai šo funkciju izpildītu maksimāli kvalitatīvi, savlaicīgi un ātri," uzsvēra ārlietu ministrs.
Viņš apliecināja, ka nākamā gada budžetā saistībā ar dubultpilsonības ieviešanu jau paredzēti papildu līdzekļi, tostarp štata vietu palielināšanai "karstākajās" Latvijas pārstāvniecībās, proti, vēstniecībās ASV, Kanādā, Lielbritānijā un Īrijā.
Taujāts par citu Saeimā skatāmu likumprojektu, kas liegs diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem ieņemt amatus, ja viņi ir dubultpilsoņi, ministrs nemācēja teikt, vai ir kāds diplomāts, kuram divas pilsonības varētu traucēt darba veikšanu. "Ja būs kādi īpaši dibināti iemesli – valsts intereses, un valsts drošības iestādes būs devuši savu atzinumu, tad atsevišķiem diplomātiem ar kabineta lēmumu varētu atļaut dubultpilsonību," atzina Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka no 1. oktobra par aptuveni 23 000 varētu pieaugt Latvijas pilsoņu skaits - to paredz grozījumi Pilsonības likumā, kas pieļauj dubultpilsonību. Tas nozīmē, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši, līvi un trimdinieki varēs iegūt Latvijas pilsonību, neatsakoties no savas mītnes zemes pilsonības. Jāuzsver: ārvalstīs dzīvojošie latvieši, līvi un trimdinieki varēs saglabāt dubultpilsonību ar jebkuru pasaules valsti.
Par latviešiem un līviem uzskata cilvēkus, kuru priekšteči no 1881. gada līdz 1940. gada 17. jūnijam dzīvoja Latvijas teritorijā, piederēja latviešiem vai līviem un kuriem ir latviešu valodas prasmes. Par trimdiniekiem uzskata cilvēkus (un to pēcnācējus), kuri 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi un kuri no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam bēga no PSRS vai Vācijas režīma vai tika deportēti.