Runājot par būtiskāko Latvijas prezidentūras ārpolitikas notikumu, gaidāmo Austrumu partnerības samitu, Rinkēvičs norādīja, ka tas notiks ļoti sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā.
"Mēs pat īsti nevaram salīdzināt Rīgas samitu ar jebkuru no iepriekšējiem samitiem - Pārgā, Varšavā vai Viļņā. Es teiktu, ka tie pat notika miera laikos, šis lielā mērā būs kara laika samits, ņemot vērā notikumus Ukrainas austrumos," norādīja Rinkēvičs, uzsverot, ka, lai arī tas nebūs vienkārši, ES dalībvalstīm būs jāpanāk ļoti skaidra, vienota un stingra ES politiskā apņemšanās, sūtot signālu, ka ES turpinās iesaistīties Austrumu partnerības projektā, stiprinot tās valstis, kuras sveic reālas reformas un kuras pirmkārt ir noslēgušas Asociācijas līgumu - Ukraina, Moldova, kā arī Gruzija.
"Mēs vēlētos redzēt individuālāku politiku attiecībā uz katru no šīm sešām valstīm, ņemot vērā to izteiktās vēlmes un politiskās prioritātes. Ļoti gribētu cerēt, ka pastiprināsim sadarbību arī enerģētikas jomā, bet pats būtiskākais, ko vēlētos redzēt, ir tas, ka mēs skaidri pasakām - mēs turpinām sadarboties," norādīja Rinkēvičs.
Tāpat ministrs vērsa uzmanību, ka ir viens no tiem, kas stingri atbalsta, ka Ukrainai un Gruzijai, ja tās izpildīs nepieciešamos kritērijus, tostarp biometrisko pasu ieviešanu un atsevišķu likumu precizēšanu, gaidāmajā Rīgas samitā tiks dota zaļā gaisma vīzu liberalizācijai. Rinkēvičs gan norādīja, ka tas nenozīmē bezvīzu režīmu, bet gan atvieglotu vīzu izsniegšanu.
"Tomēr, ja mēs redzēsim, ka viss nenorit gludi, Rīgas samitam ļoti skaidri ir jāpasaka, līdz kuram laikam būtu jāprecizē vai jāizpilda nepadarītie darbi. Pēc atkārtotas izvērtēšanas šis lēmums vienā vai otrā gadījumā ir jāpieņem," viņš skaidroja.
Jau ziņots, ka sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu, kā arī Ukrainu - ir Latvijas ārpolitikas prioritāte.
Organizējot samitu, Latvija aktīvi virzīs Austrumu partnerības politiku ES līmenī, tā sekmējot Austrumu partnerības valstu tuvināšanos ES, kā arī īstenos savas nacionālās intereses, attīstot divpusējo sadarbību ar reģiona valstīm.
Austrumu partnerības samita laikā Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji.