Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs akcentēja, ka NATO un Eiropas Savienībai (ES) jāizmanto visi to rīcībā esošie praktiskie un tiesiskie instrumenti, lai stiprinātu Baltijas jūras drošību un vērstos pret Krievijas "ēnu floti".
"Esošajā situācijā ir nepieciešami stingri pretpasākumi iepretim Krievijas radītajam apdraudējumam Baltijas jūrā. Starptautiskajām jūras tiesībām, tostarp kuģošanas brīvībai, jābūt līdzsvarā ar piekrastes valstu tiesībām aizsargāt savu infrastruktūru," norādīja Valsts prezidents.
Viņš arī atzīmēja NATO un sabiedroto fiziskas klātbūtnes un patrulēšanas nozīmi. Rinkēvičs klāstīja, ka, pieaugot Krievijas agresīvajām aktivitātēm, jāstiprina NATO spēku un spēju klātbūtne Baltijas jūrā, lai atturētu un iegrožotu Krieviju.
"Latvija ir gandarīta par NATO lēmumu īstenot operāciju Baltijas jūrā un sniegs ieguldījumu NATO operācijai, nodrošinot militāro patruļkuģi," pauda Latvijas prezidents.
Rinkēvičs uzsvēra, ka ir jāstiprina sankcijas pret Krievijas "ēnu floti", ņemot vērā, ka šie kuģi ne tikai pārrauj kabeļus, bet tiek izmantoti arī kā izlūkošanas platformas, papildina Krievijas ienākumus tās karadarbības pret Ukrainu uzturēšanai un rada apdraudējumu videi.
"Efektīvi jāizmanto arī jaunās tehnoloģijas, kā to dara Apvienotie reaģēšanas spēki, liekot lietā mākslīgā intelekta risinājumus Krievijas "ēnu flotes" monitorēšanai," norādīja Latvijas prezidents.
Baltijas jūras NATO sabiedroto samitu rīkoja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs kopā ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu.
Samitā piedalījās Rinkēvičs, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Henna Virkunena.