Viņš norāda, ka militārā agresija izraisīja pārtikas un enerģētiskās krīzes draudus, pasaule šantažēta ar masu iznīcināšanas ieroču pielietošanu. Ārlietu ministrs akcentē, ka Krievijas iebrukums ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, tā ir veikusi agresijas noziegumu pret Ukrainu un turpina īstenot kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci Ukrainas teritorijā.
Rinkēvičs skaidro, ka pretdarbība Krievijas agresijai izvirzījās par Latvijas ārpolitikas 2022.gada galveno uzdevumu. Latvija bija viena no aktīvākajām Eiropas Savienības (ES) un NATO stingras, vienotas un konsekventas pieejas īstenošanas atbalstītājām, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Ārlietu ministrs akcentē, ka Latvijas diplomātija darbojās vairākos virzienos. Pirmkārt, sniedzot politisko, militāro un humāno palīdzību Ukrainai. Otrkārt, iestājoties par sankciju tvēruma paplašināšanu un padziļināšanu pret Krieviju. Treškārt, panākot lēmumus par NATO Austrumu flanga stiprināšanu.
Kā ceturto virzienu Rinkēvičs min darbību starptautiskās organizācijās, veicinot Krievijas starptautisko izolāciju un skaidrojot trešo valstu partneriem nepieciešamību stingri reaģēt uz tās rīcību. Savukārt piektais virziens ir iestāšanās par ES noturības stiprināšanu, tostarp ES enerģētiskās patstāvības veidošanu.
"Latvijas interesēs ir panākt agresora stratēģisko sakāvi, saukt Krieviju pie atbildības par tās noziegumiem un likt samaksāt par invāzijas rezultātā nodarīto kaitējumu Ukrainai. Krievijas sakāvei ir jābūt mācībai, lai šādas avantūras nākotnē netiktu atkārtotas," pauž ārlietu ministrs.
Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir spilgti izgaismojis dažāda līmeņa starptautiskās problēmas, kurām būs jārod risinājums, lai nosargātu noteikumos balstītu pasaules kārtību. Tas, Rinkēviča ieskatā, attiecas uz eksistējošās starptautiskās kārtības nespēju ne tikai atturēt potenciālo agresoru, bet arī apturēt izvērsto agresiju. Tas atkārtoti apstiprina nepieciešamību pēc reformām ANO Drošības padomē.
Ārlietu ministrs klāsta, ka pasaule piedzīvoja vēl nebijuša līmeņa kodolšantāžas draudus no Krievijas puses, kas atgādina par nepieciešamību stiprināt bruņojuma kontroles, atbruņošanās un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas mehānismus.
Tāpat, pēc ministra paustā, pieauga hibrīdā apdraudējuma dažādas izpausmes - kiberuzbrukumi, dezinformācija, apzināti energoresursu piegāžu traucējumi, kas prasa tālāku ES un NATO noturības stiprināšanu, kā arī atbalsta sniegšanu kaimiņiem, kuri pakļauti līdzīgiem riskiem.
"Neskatoties uz izaicinājumiem, Latvija kopā ar sabiedrotajiem un līdzīgi domājošajām valstīm ir sasniegusi vērā ņemamus rezultātus, lai tuvinātu Krievijas agresijas izbeigšanu pret Ukrainu. Krievijas militārās spējas ir ievērojami vājinātas, tās ekonomika buksē, Ukraina ir sākusi savu teritoriju deokupāciju, turpinās Krievijas starptautiskās izolācijas process," norāda Rinkēvičs.
Viņš skaidro, ka ir stiprināta reģionālā, tai skaitā Latvijas, drošība, ne tikai palielinot sabiedroto militāro klātbūtni Latvijā, bet arī pieņemot lēmumus par Somijas un Zviedrijas uzaicināšanu pievienoties NATO. Ar Latvijas ciešu iesaisti ir pieņemts lēmums par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, kas paver šīm valstīm vēl nebijušas iespējas palielināt savu eirointegrācijas ātrumu.
Ārlietu ministrs pieļauj, ka 2023.gadā darba apjoms Latvijas ārpolitikā turpinās pieaugt. Turpināsies visaptveroša atbalsta sniegšana Ukrainai, tostarp atbalsts rekonstrukcijai un reformu procesiem, izmantojot attīstības sadarbības instrumentus, kā arī dalība ES militārajā misijā, palīdzot veikt Ukrainas karavīru apmācību. Latvija iestāsies par Krievijas tālāku starptautisko izolāciju, sankciju politikas paplašināšanu, vienlaikus meklējot veidus Krievijas saukšanai pie atbildības un reparāciju piedzīšanai.