"Protams, mēs būtu vēlējušies labāku sadarbību dažādu iestāžu vidū un labāku informācijas apmaiņu, pirms attiecīgie lēmumi tika pieņemti. Domāju, ka tā ir arī laba mācība mums visiem – ir jāstrādā ciešāk ne tikai politiskā un valdību līmenī, bet arī dažādu finanšu uzraugošo un tiesībsargājošo iestāžu līmenī. Tā ir laba mācība gan Latvijai un Lietuvai, gan arī citām reģiona valstīm," sacīja Rinkēvičs.
Viņš arī pauda cerību, ka Latvijas un Lietuvas attiecības turpmāk veidosies normāli un visi nesen aktualizētie jautājumi tiks atrisināti. "Pilnīgi noteikti mums ir jāmācās no katra tāda gadījuma un jādara viss, lai nākotnē mūsu savstarpējo attiecību klimats veidotos konstruktīvs un pozitīvs," teica ministrs.
Rinkēvičs atgādināja, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2.decembrī dosies uz Lietuvu un tostarp pārrunās ar Latvijas Krājbankas krīzi un abu valstu sadarbību saistītos jautājumus.
"Mums noteikti vajadzētu rūpīgi skatīties un vērtēt investīcijas, ko mēģinām piesaistīt – tas ir pilnīgi skaidrs. Un es šeit negribētu nosaukt kādu īpašu valsti – domāju, ka jāskatās uz investīciju kvalitāti kopumā. Tikpat labi mums var būt arī situācijas, ka no ļoti respektablām valstīm var gadīties ne pārāk godīgi investori un darbības," paskaidroja Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka Latvijas Krājbankas darbības apturēšana un kriminālprocesa ierosināšana ir saistīta ar aizdomām par bankas īpašumu 109 miljonu latu apmērā nelikumīgu ieķīlāšanu par labu trešajām personām.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 21.novembrī nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Krājbanku.
Plānots, ka šonedēļ FKTK tiesā iesniegs Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikumu.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.