Papildu līdzekļi, nākamo piecu gadu laikā sasniedzot 2,5% no IKP, būtu noderīgi, lai viedotu rezerves aizsardzības vajadzībām, kas būtu svarīgi šajos ģeopolitiskajos apstākļos "mūsu pašu drošības interesēs". Līdzīgs plāns esot arī Lietuvai, Igaunijai un Polijai, klāstīja Rinkēvičs.
Ministrs skaidroja, ka Latvijas ekonomika attīstās straujāk par plānoto, tādēļ, iespējams, valsts gada beigās nesasniegs NATO noteikto 2% no IKP atzīmi. Iepriekš aizsardzībai atvēlamā naudas summa tika noteikta, ņemot vērā plānotos budžeta ieņēmumus. Reālajam IKP pieaugot, gada beigās iepriekš noteiktā summa var izrādīties mazāka.
Rinkēvičs arī uzsvēra, ka Latvijai par savu drošību ir jārūpējas pašai, un arī iepriekš NATO samita laikā izskanējušais, ka dalībvalstīm vairāk jāatvēl aizsardzībai, nāk Austrumeiropas valstīm par labu.
Trampa teikto par latiņas paaugstināšanu līdz 4% no IKP ministrs gan mudināja uztvert kā daļu no sarunu taktikas, lai panāktu, ka vairāk NATO valstu aizsardzībai atvēl "maģiskos 2% no IKP", nevis ASV prasību.
opā
irlielāmērāticams
Vilnis