Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, vakar un šodien Slovēnijas pilsētā Brdo notika ES neformālā ārlietu ministru jeb tā dēvētā Gimnihas sanāksme. Diskutējamo tēmu lokā bija Afganistāna un ES-Ķīnas attiecības. Uzmanība tika pievērsta arī situācijai uz ES robežas ar Baltkrieviju. Vēl sanāksmē notika tikšanās ar Indijas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru, lai pārrunātu ES iesaisti Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Latvijas ārlietu ministrs uzsvēris, ka primārais uzdevums joprojām ir palīdzēt tiem Afganistānas iedzīvotājiem, kuri palīdzējuši un atbalstījuši ES un NATO klātbūtni Afganistānā. Tajā pašā laikā jādara viss iespējamais, lai situācija valstī un reģionā nepasliktinātos vēl vairāk.
Ministrs norādīja, ka ES un NATO jāmeklē labākais veids, kā pozicionēties iepretim islāmistu grupējumam "Taliban", tajā pašā laikā arī meklētu risinājumus humānās krīzes novēršanai. Eiropā ministri bija vienisprātis, ka, pieaugot riskam par bēgļu plūsmas palielināšanos, svarīgi ir strādāt ar Centrālāzijas un citiem parteriem reģionā, stiprinot to spējas. "Svarīgi nepieļaut, ka afgāņu bēgļi tiek izmantoti citu valstu hibrīdoperāciju mērķiem un nonāk pie ES Austrumu robežas," piebilda Rinkēvičs.
Kā atzīmē ĀM, aktualitāti saglabā arī ES un Ķīnas attiecības. Latvija pilnībā atbalsta vienotu ES nostāju attiecībā uz Ķīnu, jo tikai vienotiem spēkiem ir iespējams līdzsvarot ES ekonomiskās intereses un aizstāvēt tādu vērtību ievērošanu kā likuma vara, demokrātija un cilvēktiesības, atzīmējis Rinkēvičs. ES ir ieinteresēta savienojamības uzlabošanās ar Āziju, tai skaitā arī ar Ķīnu, tomēr svarīgi ir ievērot ilgtspējas, caurskatāmības un vienlīdzīgas konkurences iespējas principus visām iesaistītajām pusēm. "Mūsu prioritāte ir stiprināt attiecības ES dalībvalstu un Ķīnas jeb 27+1 formātā," uzsvēra ārlietu ministrs.
Pēc Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministru iniciatīvas tika uzrunāts arī jautājums par situāciju uz ES-Baltkrievijas robežas. Latvijas, Lietuvas un Polijas ministri aicināja pieņemt jaunas ES sankcijas pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas iesaistītas Baltkrievijas hibrīdoperācijās, organizējot migrantu plūsmas no Irākas uz ES Austrumu robežu.
Sarunā ar Indijas ārlietu ministru tika apliecināta ES ieinteresētība stiprināt politiskās un ekonomiskās saites ar Indiju, kā arī sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Tas ir svarīgi visa Indijas un Klusā okeāna reģiona stabilitātes kontekstā. Indijas statuss kā nepastāvīgās Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) Drošības padomes locekles un tās izvirzītie klimatneitralitātes mērķi saskan ar ES vēlmi strādāt pie stratēģiskās partnerības ar Indiju.
Gimnihas sanāksmi reizi pusgadā organizē ES Padomē prezidējošā valsts. To vada ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Šo sanāksmju laikā neformālā gaisotnē ministri diskutē par ES ārlietu un drošības politikas jautājumiem.