"Izbūvēta valsts robežas josla infrastruktūra, ir valsts drošības garants. Tā nav 12 metrus plata stiga, kā to norāda TV3 raidījuma Nekā personīga žurnālisti, bet gan valsts robežas josla, kuras izbūvē ietilpst teritorijas attīrīšana no apauguma, pēdu kontroles joslas ierīkošana visā valsts robežas joslas garumā, patrulēšanas un brīvās novērošanas zonas ierīkošana, izbūvējot caurtekas, patruļtaku ierīkošana, pārmitrinātos un pārplūstošos apvidos izvietojot koka konstrukcijas laipas, savukārt pārējos apvidos – ar smalcinātas koksnes klājumu, tiltu būvniecība pāri lielākām ūdens tecēm, kā arī 2,7 metrus augsta stiepļu žoga izbūve noteiktos robežas posmos, vērtējot pārkāpumu iespējamību," paziņojumā medijiem skaidro Valsts robežsardze.
Atbildot uz raidījumā pausto, ka tilti pie robežas ar Baltkrieviju izmaksājuši jau četrreiz dārgāk nekā šādi tilti pie robežas ar Krieviju, robežsardze skaidro, ka "tiltu būvniecība ir kopējā būvprojekta neatņemama sastāvdaļa un nav skatāma atrauti no projekta. Tiesa, četru tiltu būvniecība pāri Zilupei, Ludzas upei, Rītupei un Liepnas upei kopumā izmaksāja nepilni 663 tūkstoši eiro, taču jāņem vērā, ka izmaksas ir balstītas, pirmkārt, uz 2014. gada aprēķiniem, tāpat ņemams vērā tiltu garums, apvidus īpatnības, citi apstākļi, kā, piemēram, uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas tiltu izbūve ietver arī apvidus teritorijas iekārtošanu, tostarp arī pievedceļu ierīkošu, un upju krastu nostiprināšanu. Šķietami vienādie tilti nav salīdzināmi arī tādēļ, ka būvēti no dažādu materiālu konstrukcijām."
Tāpat Valsts robežsardze ir skaidrojusi, ka par pamatu valsts robežas joslas iezīmēšanai (iemērīšanai) dabā gar upēm, strautiem vai citām ūdens tecēm, tiek ņemta vērā meteoroloģisko apstākļu ietekme uz upju, strautu vai citu ūdens teču krasta līnijām, mērot to, saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta otro daļu, taisnās līnijās no upes faktiskās krots vai krasta līnijas Valsts robežas demarkācijas laikā. "Tādēļ pašsaprotami, ka atsevišķos posmos ir situācijas, kad no apauguma tiek attīrītas teritorijas līdz pat 80 vai 100 metru platumā, jo ūdens teču krasti sausā laikā mēdz atkāpties, turklāt mērot taisnās līnijās, teritorijas, kas ir ūdens teču ielokā tiek ieskaitītas valsts robežas joslā.
Valsts robežsardzei nav skaidri arī pārmetumi attiecībā uz žoga būvniecību. Nav pamata uzskatīt, ka žoga būvniecībā ir atkāpes no līguma, atsevišķos Valsts robežsardzes noteiktos posmos tiek būvēts 2,7 metrus augsts stiepļu žogs ar dzeloņdrātīm augšmalā, turklāt būvniecības gaitā, lai nodrošinātu žoga lielāku stabilitāti tas tika/tiek aprīkots ar papildus stiprinājumiem, nesadārdzinot žoga izbūvei paredzētās izmaksas. Tas, vai uzbūvētais žogs neatbilstu tehniskai specifikācijai, būtu vērtējams tikai pēc objekta nodošanas un autoruzrauga slēdziena."
Jau vēstīts, ka otrdien Iekšējās drošības birojs vairāk nekā 10 kratīšanās robežsardzē, būvfirmas Igate birojā un amatpersonu dzīvesvietās meklēja pierādījumus krimināllietā par nelikumībām Krievijas un Baltkrievijas robežas infrastruktūras būvēšanā.
Robežsardzes un Igates sadarbībā sākās 2015. gadā. Ceļu būves kompānija tad konkursā ieguva tiesības būvēt robežu ar Krieviju. Firmai par 17,5 miljoniem eiro jāizcērt un jāattīra 12 metrus plata stiga gar robežu, jāatjauno grāvji, jāuzbūvē caurtekas, tilti un desmitiem kilometri žoga. Darbi jāpabeidz līdz šī gada beigām.
2018. gadā Igate uzvarēja arī konkursā par darbiem uz robežas ar Baltkrieviju. Konkursa nosacījumi bija firmai neparasti parocīgi.
Robežsardze nolikumā prasīja, lai pretendentiem ir pieredze 10 kilometru ruļļu žoga būvniecībā, šķeldas seguma ieklāšanā 2500 kubikmetru apjomā un būvniecībā aizsargājamās dabas teritorijās, kur līguma vērtība ir vismaz 250 tūkstoši eiro. Nevienai Latvijas firmai šādas pieredzes nav, vienīgi Igatei, kas šādus darbus veica uz robežas ar Krieviju. Firma konkursā uzvarēja. Viens kilometrs izbūvētas un labiekārtotas robežas ar Baltkrieviju izmaksāja jau divreiz vairāk nekā uz robežas ar Krieviju. Līguma kopējā summa - 22,8 miljoni eiro.
Zīmīgi, ka tilti sadārdzinājās pat četras vai piecas reizes. Ja uz robežas ar Krieviju viens tilts izmaksāja ap 130 tūkstošiem eiro, tad uz robežas ar Baltkrieviju šādi paši tilti katrs izmaksāja jau 600-700 tūkstošus. Būvfirmā Igate un arī robežsardzē skaidro, ka šāds sadārdzinājums neesot nekas īpašs, jo esot cēlušās cenas.
Raidījums Nekā personīga gan noskaidroja, ka četru tiltu būvniecībai Igate bija piesaistījusi apakšuzņēmēju, kam par darbu maksāta tikai ceturtā daļa no 2,7 miljoniem, ko firma saņēma no robežsardzes. Pārējā nauda palika Igatei.
Irš'kā zariņa govs...
.
Jautājums