Pateicoties lasītāju norādēm, Pietiek ieinteresējās par īsi pirms Ziemassvētkiem paklusām nomainītajām amatpersonām Satiksmes ministrijas pārraudzības uzņēmumos, un izrādījās, ka 1980. gadā dzimušais nu jau bijušais Zatlera Reformu partijas ētikas komisijas loceklis, pēcāk ar tā saukto „Olšteina sešnieku” saistītais Reinis Freimanis, kas publiski tika dēvēts par „projektu koordinatoru”, patiesībā pēc profesijas un izglītības no ceļu apsaimniekošanas ir vēl daudz tālāks nekā slavenais „Šlesera šofera dēls” no AS Pasažieru vilciens darbības jomas, kurā tas savulaik uz brīdi bija iecelts.
Ne Satiksmes ministrija, ne Latvijas Valsts ceļi detalizētu Freimaņa dzīvesgājuma aprakstu neatklāj, taču Centrālās vēlēšanu komisijas datu bāzē atrodamas ziņas, ka 1980. gadā dzimušais jaunais ceļu saimniecības speciālists savu augstāko izglītību ieguvis 2004. gadā Sociālā darba un pedagoģijas augstskolā Attīstība – tieši šī augstskola viņam piešķīrusi augstāko profesionālo izglītību specialitātē „sociālais darbinieks-pedagogs”.
Taču, kā izrādās, satiksmes ministrs Ronis neko sliktu tajā, ka par Latvijas ceļiem turpmāk rūpēsies sociālais pedagogs, nesaskata. „Satiksmes ministrija kā uzņēmumu akcionārs veica izmaiņas uzņēmumu LVC un LAU valdēs, ieceļot jaunus valdes locekļus tika ņemta vērā to kvalifikācija un līdzšinējā profesionālā darba pieredzi, kas tādējādi ļaus stiprināt LVC kapacitāti ES struktūrfondu plānošanas un apguves jomā, kā arī LAU ražošanas līdzekļu profesionālu pārvaldību, izmantošanu un ceļu būvniecības kontroles kapacitāti,” – šādu Roņa atbildi viņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds sniedza uz Pietiek jautājumu, vai jauno AS Latvijas Valsts ceļi un AS Latvijas Ceļu uzturētājs valdes locekļu kvalifikāciju un profesionalitāti ministrs uzskata par atbilstošu šo posteņu pienākumiem.
Savukārt saskaņā ar Satiksmes ministrijas oficiālo skaidrojumu sociālais pedagogs ar politisku aizmuguri Latvijas Valsts ceļiem bijis nepieciešams, lai – precīzs citāts, saglabājot oriģinālo rakstību – „spirinātu kapitālsabiedrības kapacitāti ES struktūrfondu plānošanas un apguves jomā”.
Ministrija nesaskatot arī nekādas pretrunas sociālā pedagoga izvēlē par vienu no Latvijas Valsts ceļu vadītājiem: „Saskaņā ar Komerclikuma 221.pantu un speciālā likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 94.pantu par valdes locekli var būt fiziska persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.”
Latvijas Valsts ceļu mājas lapā atrodamā shēma (attēlā) rāda, ka viens no uzņēmuma valdes locekļiem vienlaikus ir Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors, otrs – Finanšu un administratīvās pārvaldes direktors, bet trešais pārrauga Ceļu laboratoriju un Ražošanas pārvaldi. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kuru no šīm jomām turpmāk pārraudzīs un vadīs sociālais darbinieks – pedagogs Freimanis.
Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir izveidota 2004. gada 26. oktobrī, reorganizējot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību Latvijas Autoceļu direkcija, saskaņā ar 2004. gada 5. oktobra Ministru kabineta rīkojumu. Sabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir LR Satiksmes ministrija.
Latvijas Valsts ceļu oficiāli deklarētais mērķis ir nodrošināt valsts autoceļu tīkla efektīvu uzturēšanu un atjaunošanu atbilstoši noteiktajiem kvalitātes un vides standartiem.