To šodien ministrs atzina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, taujāts, vai plāno mainīt Rīgas lidostas vadību. Tagad plānots vērtēt, kādus tālākās lidostas attīstības plānus ir sagatavojis Luhse un kā tie tiks atbalstīti valdībā.
Ronis arī informēja, ka gatavojas ar premjeru Valdi Dombrovski (V) kā stratēģiskus objektus apmeklēt gan lidostu, gan lidsabiedrību airBaltic, ar kuras vadītāju jau esot ticies Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs.
Vienlaikus ministrs atzina, ka valdes atsevišķos valsts uzņēmumos esot par lielām.
SM pārraudzītajos valsts uzņēmumos tiks veikti auditi, kuros tiks vērtēts, vai konkrēto uzņēmumu varēja vadīt labāk. Īpaši Ronis Saeimas komisijas sēdē lielīja VAS Latvijas Dzelzceļš vadību, kurai izdevies šogad nodrošināt rekordlielu kravu pieaugumu, konkurējot globālajos tirgos un vienlaikus piekopjot sociāli atbildīgu politiku.
Latvijas lielo ostu problēmas Ronis vēlas risināt, pārliecinot tās veidot kopēju klasteru, tajā iesaistot arī dzelzceļu, kā arī loģistikas un ekspeditoru kompānijas. Tas ļaušot mazināt nevajadzīgu savstarpējo konkurenci. Valsts savukārt nodrošināšot atbalstu ārējo kravu piesaistei. Dalība starptautiskajās transporta izstādēs jau esot pierādījusi, ka šāda klastera izveide ir pareizais ceļš.
Ronis atzina, ka arī ar esošo ostu pārvaldes modeli Latvija var konkurēt, taču galvenais esot ostu vadības depolitizācija, lai partiju attiecības neietekmētu to saimniecisko darbību.
Ministrs arī skaidroja, ka partijas ielikti cilvēki uzņēmumu vadībās ar laiku tiešām kļūstot profesionāļi, tāpēc būtiski ir izvērtēt katra uzņēmuma konkrēto darbību un vadītāja devumu.
Kā ziņots, SM pakļautībā esošo uzņēmumu vadības iespējamā maiņa varēs notikt tikai pēc tam, kad tiks izvērtēta uzņēmumu darbība un katras konkrētās amatpersonu devums šo uzņēmumu attīstībā, ar ministrijas biroja vadītāja Aivja Freidenfelda starpniecību informēja Ronis.
Ministrs uzsver, ka, tikai iepazīstoties ar uzņēmumu ekonomiskās darbības rādītājiem, var spriest par to efektīvu vai neefektīvu apsaimniekošanu, kas var būt pamats spriešanai par amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam.