Ministra ieskatā Lazdiņš pārāk brīvi rīkojas ar budžetu drošībai 7 miljoniem latu gadā, ko lidosta nodevu veidā iekasē no katra pasažiera. Lazdiņa drošībnieku skaits sasniedzis jau 450 cilvēku. Nākamajā lidostas direktora pienākums būšot Lazdiņa varas ambīcijas savaldīt un ierobežot naudas tēriņus.
Satiksmes ministrs raidījumam sacīja: "Es domāju, ka arī nākamā lidostas vadība, tas arī varētu būt viens no uzdevumiem skatīties vai un kā strādā drošības dienests. Varbūt ir tur kaut kas racionalizējams, varbūt nevajag tik daudz cilvēkus, kas strādā drošības dienestā likt lidostā, varbūt vajag ne tik stingras prasības vienmēr pret katru no privātām kompānijām vai indivīdiem, kuri strādā lidostas teritorijā. Bet tas ir nākamā valdes priekšsēdētāja darba aprakstā."
Raimonda Lazdiņa neierobežotā vara lidostā slēpjas Drošības policijā. Bez šīs iestādes vadītāja Jāņa Reinika atļaujas lidosta nedrīkst savu galveno drošībnieku ne pieņemt amatā, ne arī atlaist.
Prasību saņemt Drošības policijas akceptu Lazdiņa pieņemšanai darbā vai atlaišanai, pamatojoties uz Eiropas civilās aviācijas regulām, pirms diviem gadiem noteica valdība.
Kristīne Apse – Krūmiņa, Drošības policijas pārstāve skaidroja: "Kas attiecas uz Lazdiņa kunga ieņemamo amatu, par viņa atstāšanu amatā vai atcelšanu no amata, ar šādu formulējumu neviens Drošības policijā nav vērsies. Tā kā, ja šāds jautājums tiks uzdots, mēs to varētu izvērtēt un sniegt atbildi."
Tomēr Ronis esot vairakkārt neformāli vērsies pie Reinika ar lūgumu ļaut Lazdiņam savas spējas izmēģināt citur. Ģenerālis esot iebildis, jo ministrs nav varējis paskaidrot, kādu likuma pantu Lazdiņš ir pārkāpis. Kamēr nebūs pierādījumu drošībnieka pārkāpumiem, atlaist Lazdiņu neesot pamata.