"Šie noteikumi ir padomju atlieka un traucēklis iešanai pie ārsta," uzsvēra Šmate. Arī Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens piekrita un teica, ka, viņaprāt, šādi noteikumi neatbilsts demogrāfijas normām.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka personām, par kurām ir pietiekami dati, ka tās slimo ar venerisko slimību, un kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no medicīniskās apskates, uzliek naudas sodu līdz 50 latiem. Personām, kuras bijušas kontaktā ar inficētu cilvēku, bet kuras pēc brīdinājuma saņemšanas izvairās no ārstēšanas, uzliek naudas sodu līdz 100 latiem. Savukārt par apzinātu iespējamo infekcijas avotu vai personu, ar kurām inficētajam cilvēkam bijis kontakts, slēpšanu, paredzēts līdz 120 latu liels sods.
Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) un Latvijas Dermatoveneroloģijas asociācijas prezidents Andris Rubins izteica bažas, ka, svītrojot šo pantu, inficētās personas vēl vairāk apdraudēs pārējos iedzīvotājus. Savukārt SPKC direktore komentēja, sakot, ka "praksē šie sodi tāpat netiek piemēroti". Viņa arī piebilda, ka līdzīga atbildība kādreiz bijusi noteikta arī saistībā ar citām slimībām, tomēr šie panti svītroti.
Apakškomisija nolēma informēt par šo jautājumu Saeimas Juridisko komisiju, lūdzot izvērtēt, kāpēc saistībā ar citām saslimšanām panti ir svītroti, bet saistībā ar STI infekcijām pants ir atstāts.
SPKC dati liecina, ka gada pirmajos deviņos mēnešos STI gadījumu skaits pieaudzis par 11% jeb 175 gadījumiem - kopā reģistrēti 1736 pacienti. Pērn šajā pašā periodā reģistrēts 1561 jauns saslimšanas gadījums. Šmate gan paskaidroja, ka augošā statistika ne vienmēr liecina par infekcijas izplatības pieaugumu. SPKC direktore pieļauj, ka statistika pieaug arī tādēļ, ka vairāk cilvēku vēršas pie mediķiem.