Pie šādas sistēmas, liedzot ar saviem spēkratiem braukt kāpās, bet neiebilstot, ja tur tiek braukts ar savu vai citviet nomātu kvadriciklu, pieturas arī citi Dienas uzrunāti piejūras atpūtas centri. Brīdī, kad šī sistēma sākusi saliedēti darboties, Vides ministrija (VidM) nākusi klajā ar iniciatīvu obligātā kārtā reģistrēt visus kvadriciklus, lai atvieglotu to sodīšanu par iebraukšanu kāpās pēc numura zīmes. Ja arī tas nelīdzēs - tiks domāts pie jaunām sankcijām kempingiem, kas labi ritoša biznesa labad piever acis uz savu klientu videi nodarīto postu.
Piedāvā reģistrēt visus
"Šobrīd jāreģistrē visi kvadricikli, kas piedalās satiksmē, bet VidM piedāvā reģistrēt visus," skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa. Viņasprāt, kvadriciklu reģistrācija ir gana sakārtota arī šobrīd, taču klibojot kontrole. Patlaban kvadriciklu visurgājēju reģistrācija notiek pēc īpašnieka brīvas izvēles. VVD inspektori un pašvaldību kārtībnieki novēroja, ka pasažieru kvadriciklu īpašnieki līdz piekrastei tos bieži atved piekabē, līdz ar to, nepārkāpjot likumu, tos var nereģistrēt.
VidM skaidro, ka reģistrētu kāpās iebraukušu kvadriciklu numura zīmes arī no lielāka attāluma var piefiksēt Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, kas uzliek sodu par nobraukšanu no vispārējās lietošanas ceļiem kāpu aizsargjoslā. Nereģistrētu spēkratu braucējus kāpās praktiski nav iespējams sodīt, jo tie pa kāpām pārvietojas krietni naskāk nekā videnieku džipi, atzīst dienestā. "Pērn par šo pārkāpumu sodīti vien četri vai pieci kvadriciklu īpašnieki, pāris braucēju tika pie soda arī šogad," precizē VVD dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītājs Andris Širovs. Viņš atzīst, ka apmēram pusē gadījumu sods uzlikt pateicoties reģistrācijas zīmei, otrs veids - ja reida laikā VVD inspektori uziet kāpu smiltīs iestigušu braucamrīku.
Tikai ārpus žoga
"Izskatījās, ka tie ir nevis solisti, proti, nevis atsevišķi braucēji, bet cilvēki, kas pie kvadricikliem tikuši vienuviet, organizēti, piemēram, nomājot tos," Rīgas rajona Zvejniekciema pludmalē uzreiz aiz Skultes ostas mola redzēto izklāsta putnu vērotājs Kaspars Funts. Liedagā iepretim kempingam Jūras priede esot spietojuši līdz 12 kvadricikliem vienlaikus, tādēļ K.Funts nodomājis, ka kvadricikli iznomāti tieši šajā kempingā.
Kempinga administrācijas pārstāve Ginta gan to noliedz. "Nē, kvadriciklus neiznomājam; mēs esam kempings, kam ir cita atpūtas servisa specifika," viņa saka, piebilstot, ka atpūtniekiem, kas atved savus kvadriciklus, "braukāt ļaujam". Kur? Ginta norāda uz jūrmalas pusi, bet pēc nelielas pauzes precizē: "Te pat apkārt, pieguļošajā teritorijā." Agrāk Jūras priede ļāva braukāt arī pa iežogoto kempinga zemesgabalu, bet "vairs neļausim arī to, jo šeit briesmīgi izvandīja zemsedzi".
Gintas novērojumam piekrīt arī vides eksperti, kuri kvadriciklus pieskaita sevišķi bīstamiem kāpu vārgās ekosistēmas grāvējiem. Tas skaidrojams ar kvadriciklu biezajām riepām un iespaidīgiem protektoriem, kas iznīcina kāpu atjaunošanās aizmetņus arī kāpu dziļākajos slāņos, kā arī ar kvadriciklu paaugstināto pārgājību. Kāpu zemsedzes postīšanai ir tālejošas sekas, jo jūras krasts zaudē savu dabisko noturību pret krastu eroziju.
Ja ar savu - var
Saulkrastos ir tikai viena vieta, kur var nomāt kvadriciklus - Kaijās, tās gan šonedēļ nebija sazvanāmas. Kvadriciklu nomnieka noma.lv, kas par spēkratu īri prasa 19 latu stundā, piedāvā arī piegādi uz klienta braukāšanai izraudzītu vietu, taču patlaban visi tā kvadricikli ir remontā. Arī citi nomnieki galvo, ka kvadriciklu profilakses, remonta vai tehniskās apskates iziešanas laikam šos spēkratus patlaban nepiedāvā.
Rakari skaidro, ka atpūtnieki mēdz nomātu kvadriciklu vest arī no Rīgas. "Tad viņi, nakšņojot pie mums, atstāj kvadriciklu pie loga, pa dienu braukājas, kur grib - parasti pa liedagu," saka kempinga pārstāve. Par braukšanu pa savu zemi Rakari gan ieņēma pretēju pozīciju Jūras priedes paustajai, proti, ar saviem kvadricikliem ļauj braukt tikai nožogotā kempinga teritorijā. Par šā nosacījuma pārkāpšanu draud 50 latu sods, ko uzliek kempinga vadība. Vai nevar vispirms samaksāt sodu un tad braukt? "Ja ir nodoms ar mūsu kvadricikliem braukt ārpus kempinga teritorijas, tad vispār tos nedodam," viņa atcērt. Vai rūpes par vidi? "Ja pieķer ar savu kvadriciklu, tās būs viņu pašu problēmas ņemties ar zaļajiem," rezumē Rakari pārstāve.
Citās domās ir vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Viņš atzīst, ka patlaban nav instrumentu, kā cīnīties ar šādu negodprātīgu kempingu attieksmi, taču sola, ka varētu ieviest sankcijas, ja kempingi nepārskatīs savu attieksmi. "Tas atkarīgs no kempinga darbinieku godaprāta, bet savi klienti būtu jāinformē, ka iebraukšana kāpās ar mehānisku transportlīdzekli ir pārkāpums," norāda R.Vējonis, piebilstot, ka pretējā gadījumā kāpas ap kempingu kļūst izbraukātas un izpostītas.
***
Cik reģistrēti
Latvijā ir reģistrēti 1827 kvadricikli. No tiem lielākā daļa ir pasažieru kvadricikli (923) un bezceļa jeb tā sauktie kvadricikli visurgājēji (610). Salīdzinoši mazāk ir lauksaimniecībā un citos darbos izmantoto kvadriciklu ar kravas kasti, patlaban reģistrēti vien 294.
Avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija
***
Kas draud
- Par iebraukšanu piejūras kāpās Valsts vides dienesta inspektori kvadricikla vadītājam sastāda protokolu un uzliek naudassodu no 20 līdz 50 latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, naudassods ir no 50 līdz 100 latiem.
- Par kāpas bojāšanu - naudassods ir no 20 līdz 500 latiem. Ja vadītājs, kas pārkāpis likumu, nav uz vietas, inspektors aizpilda līmējamo soda kvīti, tajā norāda soda naudas apmēru un kvīti pielīmē spēkratam.
- Sodu var uzlikt Valsts vides dienesta inspektori, tās deleģēti sabiedriskie inspektori vai pašvaldības kārtībnieks, ja ir nokārtotas saistības ar CSDD.