EM sadarbībā ar KP ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Konkurences likumā, kura mērķis ir stiprināt konkurences uzrauga darbību, paredzot nepieciešamās neatkarības garantijas, resursus un izpildes pilnvaras efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai.
Pilnveidojot Konkurences likumu paredzēts stiprināt KP funkcionālo un finansiālo neatkarību.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk KP atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā un tā tiks īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. KP operacionālā neatkarība tiks stiprināta, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā.
Likumprojekts tostarp arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā turpmāk organizēs Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai. Par padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošanu no amata arī lems Ministru kabinets.
Lai stiprinātu iestādes finansiālo kapacitāti, valsts budžeta sagatavošanas procesā Ministru kabinets ir atbalstījis papildu finansējuma piešķiršanu KP 2021.gadā 853 467 eiro apmērā, tostarp 510 775 eiro atlīdzībai, 2022.gadā - 879 769 eiro, no tiem 702 627 eiro atlīdzībai, un 2023.gadā - 965 193 eiro, ieskaitot 810 455 eiro atlīdzībai.
Tāpat likumprojekts paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līmenī harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.
Attiecīgi paredzēts pārskatīt procesuālo darbību ietvaros KP atvēlēto laiku tirgus dalībnieka telpu aizzīmogošanai, lai iegūtu un saglabātu pierādījumus. Precizētas ir arī tiesības procesuālo darbību ietvaros saņemt atbalstu no citām tiesībsargājošām iestādēm, tostarp tiesības KP pilnvarot citu dalībvalstu konkurences iestāžu amatpersonas aktīvi palīdzēt procesuālo darbību īstenošanā, ja KP veic procesuālās darbības citas dalībvalsts konkurences iestādes vārdā un uzdevumā.
Likumprojektā ir precizēta arī tirgus dalībnieku, to apvienību un citu personu atbildība, ja tiek sniegti nepilnīgi paskaidrojumi, kā arī ar izmeklējamo lietu saistīto personu pienākums nodrošināt piekļuvi informācijai, kas tām ir pieejama.
Tāpat likumprojekts paredz pārskatīt tirgus dalībniekam piemērojamos naudas sodus, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos.
EM skaidroja, ka naudas sodu atturošā iedarbība ES ievērojami atšķiras, kas būtiski mazina atturēšanu no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas, tādējādi ir īpaši svarīgi unificēt naudas soda minimālo apmēru ES ietveros. Attiecīgi likumprojektā ir precizētas tiesību normas, kas attiecas uz naudas soda aprēķināšanas kritērijiem. Tās paredz, ka konkurences tiesību pārkāpēja atbildība turpmāk tiks noteikta no tā apgrozījuma pasaulē, un par vienošanās aizlieguma un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem maksimāli piemērojamā naudas soda slieksnis tirgus dalībniekiem tiks pacelts no 5% uz 10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē.
Vienlaikus likumprojekts paredz paplašināt iecietības programmas ietvaru, t.sk. paplašināt sadarbību ar tirgus dalībniekiem aizliegtu vertikālu vienošanos par tālākpārdošanas cenu noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežošanu atklāšanā. "Iecietības programma ir mehānisms, kas stiprina KP sadarbību ar konkurences tiesību pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem nolūkā atklāt konkurences pārkāpumu, vienlaikus dodot iespēju sadarbībā iesaistītajam tirgus dalībniekam saņemt atbrīvojumu no soda," skaidroja EM.
Tāpat likumprojekts tiek papildināts ar konkurences iestāžu savstarpējās sadarbības kārtību un noteikumiem. Tas nodrošinās efektīvāku informācijas apmaiņu iestāžu starpā starptautiskās sadarbības gadījumā un efektīvāk izmeklētu un atklātu pārrobežu konkurences tiesību pārkāpumus.