Satiksmes ministrija norādīja, ka atļautais braukšanas ātrums nereti tiek pārkāpts, jo par tā pārsniegšanu līdz desmit km/h transportlīdzekļa vadītājam tiek piemērots brīdinājums, bet nepiemēro naudas sodu, piemēram, divu naudas soda vienību apmērā jeb desmit eiro.
Pēc stundu garas diskusijas domnīcas pārstāvji atbalstīja to, ka naudas sodu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu varētu piemērot arī par ātrumu, kas atļauto pārsniedz par desmit km/h. Ar šo priekšlikumu paredzēts panākt, ka samazinās atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju skaits un satiksmes negadījumu sekas.
Domnīcā apspriestais priekšlikums paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz desmit km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam var piemērot naudas sodu desmit eiro apmērā, nevis brīdinājumu, kā tas ir pašlaik.
Tāpat priekšlikums paredz, ka par citiem atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas pārkāpumiem visos gadījumos tiek piemērots naudas sods.
Plānots, ka īsākais ceļš ierosinājuma izvērtēšanai būtu satiksmes resora vēršanās Saeimas komisijā.
Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns vērsa uzmanību, ka līdz ar vasaras sākumu satiksmes drošība pasliktinājusies, neskatoties uz to, ka vasarā ir gaišs laiks, redzamība laba un ceļi ir sausi. Šogad jau dzīvību zaudējuši teju 60 satiksmes dalībnieki un šāda tendence nesola neko labu, tuvojoties gada nogalei, kad iestāsies rudens un ziemas mēneši.
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" valdes loceklis Aivars Aksenoks pauda, ka satiksmes drošības stāvokli nav iespējams mainīt īsā laikā. Ilgtermiņa risinājums būtu satiksmes infrastruktūras sakārtošana, taču tas prasa laiku un lielus līdzekļus. Vectirāns norādīja, ka visu ceļu pārbūvei būtu nepieciešami 3,4 miljardi eiro.
Aksenoka ieskatā ātrs un efektīvs risinājums būtu aktīvs policijas darbs uz ceļiem, taču ne vienu reizi vien jau izskanējis, ka Valsts policijai trūkst likumsargu.
Vienlaikus viņš uzskata, ka transportlīdzekļa vadītājiem ir jājūt, ka ātrums uz ceļa posmiem no valsts puses tiek samazināts pamatoti. "Ja vadītāji redzēs, ka nav pamatoti, tad pārkāps. Vajadzētu no šīm situācijām izvairīties," uzsvēra Aksenoks.
Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers vērsa uzmanību, ka sabiedrībai nereti piemīt tendence uzskatīt, ka dažādās jomās neliels pārkāpums netiek uzskatīts par pārkāpumu un tas attiecas ne tikai uz satiksmi.
"Ja mēs pārkāpjam 10% robežās, tad neizpaliek arī nodokļu nemaksāšana, krāpšanās eksāmenos un mums šķitīs, ka visu ievērojam un viss ir godīgi," uzsvēra Austers.
Pēc viņa paustā, atbilstošs sods un tā neizbēgamība ir labs arguments, lai cilvēkus disciplinētu ievērot atļauto braukšanas ātrumu. "Ja, piemēram, ātrums tiek mērīts ar radaru, tad no uzvedības maiņas būtu svarīgi atgādināt, ka brīdinošas zīmes par radara esamību var arī nebūt un radars var uzrasties," uzsvēra Austers.
Profesors ātruma pārkāpšanā arī vērsa uzmanību uz sociālo aspektu. "Ja draugi redzēs, ka velkos uz 90 km/h, tad domās, ka esmu jampampiņš. Tāpat ātrumu uztur pie dzīvības sacensību gars, īpaši, kad ir vidējas intensitātes satiksme," uzsvēra Austers.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis diskusijā norādīja, ka diskutējot par sodu palielināšanu, ir jāņem vērā, vai patreiz spēkā esošās sankcijas tiek piemērotas efektīvi. Vienlaikus viņš piekrita, ka uz ceļiem ļoti trūkst policistu.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Arturs Smilga pauda izbrīnu, ka pie avārijās bojāgājušo un ievainoto skaita esot vainojama tikai policija un sliktā kontrole. Viņš vērsa uzmanību, ka jau no pagājušā gada pašvaldībām ir tiesības savā administratīvajā teritorijā ierīkot tehniskās kontroles ierīces vadītāju uzraudzīšanai, tomēr vienlaikus nenoliedza, ka Valsts policijā trūkst ceļu policistu.
Valsts policijas skatījumā jau sen būtu atceļams brīdinājums par ātruma pārsniegšanu un tā vietā piemērojams naudas sods. Liela daļa ar fotoradariem konstatēto ātruma pārkāpumu ir par gadījumiem, kad tas pārsniegts par 10-20 km/h.
"Cilvēkiem ir galvā iesēdies tas, ka ir normāli braukt ar plus desmit km/h. Neviens to neuzskata par sodu. Šis soda veids ir neatbilstošs," uzsvēra Smilga.
Tāpat Smilga argumentēja, ka starp policijas 18 aptaujātajām Eiropas Savienības valstīm Latvija ir vienīgā, kur par pirmajiem pārkāptajiem ātruma kilometriem netiek piemērots sods.
Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca izveidota, lai tās ietvaros eksperti veiktu dažādu politikas risinājumu diskusijas. Šajā domnīcā sagatavotie un apspriestie starpnozaru jautājumi tiek virzīti konceptuālu lēmumu pieņemšanai padomē.