Kā Dienai uzsvēra VM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, šāds risinājums būtu vienkāršāks un ātrāks, nekā pieprasīt, lai valsts atsavina privātīpašumā esošo Rāznas ezera hidrobūvi. Savukārt VM Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere uzskata, ka situācija Rēzeknē būtu jāizvērtē papildus, lai redzētu, vai tiešām draudi ir tik lieli.
"Galvenā problēma te ir civilpersonas attiecības ar pašvaldību. Privātpersonai būtu jārēķinās ar sekām, kādas varētu radīt tās rīcība, savukārt pašvaldībai, ļaujot privatizēt šādu svarīgu būvi, līgumā vajadzēja pārrunāt visus attiecīgos noteikumus. Ministrija Rēzeknei nosūtītajā vēstulē piedāvā vairākus variantus, kā risināt problēmu, taču lēmumu pieņemšana viennozīmīgi paliek Rēzeknes novada ziņā."
Savukārt hidrobūves īpašnieks Ēriks Masteiko Dienai paskaidroja, ka pašvaldības bažas par plūdiem esot pārspīlētas, jo Rāznas ezerā ūdens līmenis šobrīd esot tuvu minimālajam vēsturiskajam līmenim. Ikviens varot pārliecināties, ka slūžas jau kopš rudens ir atvērtas, pie tam, būve esot vandāļu vairākas reizes sabojāta, bet tās rekonstrukcijai vajadzīgā atļauja būvvaldē neesot saņemta. "Līdz maksimālajam ūdens līmenim vēl ir tālu, lai to sasniegtu, jābūt ļoti straujai sniega kušanas intensitātei. Ja briesmas radīsies, es esmu vienojies ar Rēzeknes pilsētas domes vadību, ka darīšu visu iespējamo, lai novērstu pilsētas teritorijas applūšanu, taču ezeram piegulošās palienes tāpat kā ik gadus applūdīs, kas ir tikai nepieciešams zivju nārstošanai."
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs un Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Monvīds Švarcs par ministrijas teikto ir neizpratnē, jo pašvaldība nemaz nevarot šādus noteikumus, kas būtu saistoši privātīpašniekam, izstrādāt. Pie tam, pretēji Masteiko apgalvotajam, Rāznas ezera līmenis jau no rudens esot augsts un marta pirmajās astoņās dienās vien pacēlies vēl par četriem centimetriem, bet slūžas esot tikai daļēji atvērtas, lai radītu ilūziju, ka viss ir kārtībā.
Rēzeknes novada pašvaldība 3.martā nosūtījusi hidrobūves īpašniekam aicinājumu veikt nepieciešamās darbības ezera līmeņa samazināšanai, izmantojot tā īpašumā esošo hidrobūvi uz Rēzeknes upes iztekas, taču lūgums ticis ignorēts.
Rēzeknes novada dome šonedēļ vērsās pie Ministru prezidenta ar aicinājumu izsludināt ārkārtas situāciju plūdu draudu novēršanai Rēzeknes pilsētas un novada teritorijā, jo Spruktu HES dambju pārrāvuma gadījumā applūstu plaša Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas teritorija. Ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu atsavināt privātīpašumā esošo ūdens līmeņa regulēšanas hidrobūvi un sākt Rāznas ezera ūdens līmeņa samazināšanu.
Rēzeknes Reģionālās Vides pārvaldes vadītāja Ērika Ruskule atzina, ka būtu nepieciešams izstrādāt jaunus Rāznas ezera līmeņa regulēšanas noteikumus, kas būtu labvēlīgi ezeram. Taču arī esošais Spruktu HES kaskādes dispečergrafiks līdz pat pagājušā gada rudenim esot ticis ievērots. Iespējams, te vainojamas saimnieciskās domstarpības starp privātīpašnieku un pašvaldību.