Apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNK) uzsvēra, ka šis jautājums varētu tikt skatīts kontekstā ar gaidāmo pensijas vecuma paaugstināšanu.
Deputāti gan nevienojās par bērnu skaitu, no kura varētu priekšlaicīgi pensionēties - izskanēja versijas, ka tas varētu būt jau no viena bērna vai ari no trešā bērna. Tāpat politiķi diskutēja par to, cik gadus ātrāk varētu doties pensijā par katru bērnu. Viens no ierosinājumiem bija, ka par katru bērnu pensijā varētu doties gadu ātrāk.
Parādnieks arī piedāvāja iespēju, ka iedzīvotājiem, kas nevēlētos izmantot priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, pensijas aprēķināšanai varētu piemērot koeficientu par darba turpināšanu.
Deputāti arī sprieda par iespējām pensijas aprēķināšanai piemērot koeficientu par bērnu veiktajām sociālā nodokļa iemaksām, bet te gluži vienprātības nebija un tika arī norādīts uz iespējamiem sarežģītiem tehniskajiem risinājumiem.
Politiķi daudzmaz bija vienisprātis, ka būtu motivējoši pensiju līmeņos iemaksāto naudu investēt Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi veicinot nodarbinātību un sociālo iemaksu palielināšanos.
Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs atzina, ka pensiju saistīšana ar bērnu sociālajām iemaksām būtu atbalstāma. Viņš noraidīja iepriekš publiskajā telpā izskanējušos argumentus par iespējamu to cilvēku diskrimināciju, kuriem nav bērnu, jo viņiem nav izmaksu bērnu dēļ un šos līdzekļus var ieguldīt pensiju trešajā līmenī, tādējādi viņiem pensijas varētu pat būt augstākas.
Apakškomisijas sēdē klātesošie eksperti uzsvēra, ka, spriežot pēc pašreizējām tendencēm, uz īpaši lielām pensijām no valsts puses nevarot cerēt, tāpēc iedzīvotājiem nopietni jādomā par ieguldījumiem trešajā pensiju līmenī.
Pensiju sistēmas pētnieks Edgars Voļskis atzina, ka pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai vajadzētu ieviest bezbērnu nodevu. Savukārt citi ieteica, ka šo soli varētu mīkstināt, nevis nosakot kādu nodevu, bet piešķirot lielākus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par bērniem.