Atbildīgajām institūcijām jāsagatavo attiecīgie grozījumi, kas jāiesniedz izskatīšanai komisijā 9.martā. Komisija 10.martā varētu lemt par to virzīšanu izskatīšanai Saeimā, izriet no komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa paustā.
Komisijas sēdē arī iezīmējās iespēja izstrādāt stingrāku pastāvīgo regulējumu adopcijai uz ārzemēm, kas vai nu paredzētu pilnīgu aizliegumu vai arī ļoti striktu procedūru izņēmuma gadījumiem. Diskusijās iezīmējās, ka par šādiem izņēmumiem varētu lemt Ministru kabinets vai valdības līmenī izveidota komisija.
Komisijas sēdes laikā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (KPV LV) norādīja, ka šajā jautājumā plānots veidot darba grupu. Tomēr šo priekšlikumu vairāki deputāti neatbalstīja, Kaimiņam akcentējot, ka LM nav "adopcijas uz ārzemēm" ministrija.
Bērnu aprūpes organizāciju vairākas pārstāves vērsa uzmanību, ka adopcija, tajā skaitā uz ārzemēm, nav vienīgais aprūpes veids, jo pastāv arī aizbildņi un audžuģimenes. Tika akcentēts, ka pietiekami netiek runāts par aizbildņiem, kas ir lielākā aprūpes forma Latvijā. Arī finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomniece Karina Ploka (JV) norādīja, ka ir jāatsakās no mīta, ka visiem bērniem jābūt adoptētiem, jo ir arī citi aprūpes veidi kā aizbildniecība un audžuģimenes.
Deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) norādīja, ka tiesībsarga Jura Jansona, bērnu aprūpes organizāciju un bāriņtiesu paustā pozīcija par adopcijas uz ārzemēm ierobežošanu liecina par vēsturiskām pārmaiņām šajā jautājumā. Saistībā ar jaunā regulējuma izstrādi politiķe rosināja piedāvāt Saeimai noteikt valdībai uzdevumu līdz 2022.gadam atcelt adopciju uz ārzemēm, to atstājot tikai diasporas pārstāvjiem un radiniekiem. Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka ir jāpieņem diezgan kategorisks aizliegums, un ka tas varētu stāties spēkā no 2021.gada. Ja regulējumā tiks atstātas kādas "spraugas", tās izmantos tie, kuri vēlēsies organizēt adopciju, brīdināja politiķis.
Arī deputāts Andrejs Judins (JV) norādīja, ka ir risks, ka izņēmuma noteikšanas gadījumā tiks turpināts shēmot, lai tomēr veiktu adopciju. Ja tomēr tiek paredzēta izņēmuma gadījums, tad par to ir jānosaka strikta procedūra, par ko lemj valdība, pauda politiķis.
Deputāts Boriss Cilevičs (S) norādīja, ka saprot rosinājumu, tomēr pauda, ka nevajadzētu veidoties situācijai, kad uz ārzemēm nevar adoptēt arī, piemēram, bērnu ar veselības problēmām, kuram nav pieejama nepieciešamā aprūpe Latvijā. Viņš netieši norādīja, ka Latvijai nevajadzētu līdzināties Krievijas politiskajam regulējumam par bērnu adopcijas aizliegumu uz ASV. Vairāku komisijas sēdē klātesošo reakcija gan liecināja, ka viņi nepiekrīt šādam salīdzinājumam.
Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes uz ārzemēm atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.
Kā ziņots, saskaņā ar Labklājības ministrijas apkopoto statistiku kopš 2003.gada uz ārvalstīm no Latvijas kopumā adoptēti 1925 bērni, no kuriem puse nonākusi ASV.
Pērn uz ārvalstīm kopumā adoptēti 42 bērni, kas ir mazākais bērnu skaits kopš 2003.gada.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) janvārī skaidroja, ka gan valsts, gan pašvaldības institūcijās mitinās 705 bērni.
Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Saeimai uzsvēra, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārvalstīm ir valsts sociālās politikas joma, kurai jābūt ilgtspējīgai un paredzamai. Tāpēc Saeimai būtu jāizdara izšķiršanās, vai bērni no Latvijas tiek nodoti adopcijai uz ārvalstīm, vienlaikus tam paredzot skaidrus un nepārprotamus kritērijus.
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas ieskatā ir atbalstāma ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijas uz ārvalstīm atcelšana, vienlaikus gan norādot, ka ir nepieciešams stiprināt Latvijas ārpusģimenes aprūpes sistēmu ģimeniskā vidē. Aizliegumu minētos bērnus adoptēt uz ārzemēm atbalsta arī Alternatīvās bērnu aprūpes alianse.
papildināta visa ziņa
VVZ
Aizliegums