"Vienmēr ir iespējams, ka projekts neies uz priekšu. Šajā konkrētajā jautājumā domāju, ka visa Eiropa kustas tādā nezināmā teritorijā - pēc Brexit budžeti, jauns parlaments. [..] Neizslēdzu iespēju, ka projekts varētu apstāties uz līdzenas vietas, bet neatgriezeniskais punkts vēl nav sasniegts, ir vēl visas iespējas, tāpēc aicinu visu trīs Baltijas valstu valdības un iedzīvotājus, kas šo moderno infrastruktūras objektu vēlas, sarosīties," pauda Rubesa.
"Esmu pavadījusi gadu tikai sarunās ar ministrijām, kam ir pastarpināti arī meitas kompānijas, lai vienotos par to, kāds ir organizācijas modelis, kas, manuprāt, ir krietni attālināts no tā, ar ko kopuzņēmums sāka savā akcionāru līgumā. Ir bijuši neskaitāmi termiņi [..], un vēl arvien nav pietiekama vienošanās par to, kā mēs strādāsim, līdz ar to kāds ir budžets no katras valsts, gan kopuzņēmumam, gan projektam kā tādam. Es to vairs nevaru pārvaldīt, līdz ar to es aizeju tagad," pauda bijusī RB Rail vadītāja.
Viņa norāda, ka ilgu laiku atsevišķi jautājumi ir "dzenāti apļos", jo par vienu un to pašu - Rail Baltica projektu - atbild vairākas iestādes, kurās dažkārt trūkstot arī atbilstošas kompetences. Rubesa uzskata, ka tas "ir neekonomiski izdomāts veids, kādā veidā, visticamāk, nodrošināt zinošu interešu priekšroku."
Taujāta, vai amatu mēnesi pirms pilnvaru termiņa beigām viņa pamet, nojaušot, ka netiks amatā pārvēlēta, Rubesa skaidroja, ka to jau sen zinājusi, turklāt asi kritizēja akcionāru iepriekš pausto par to, ka nākamo kopuzņēmuma vadītāju viņi labprātāk redzētu no Polijas vai Somijas, nevis no Baltijas valstīm.
"Tas ir ļoti skumjš komentārs par to, ko šīs trīs valdības domā par savu pašu spēkiem savās valstīs," rūgtumu pauda Rubesa.
"Mēs esam pienākuši pie punkta, kur faktiski rīt vajadzēja būt lēmumam no padomes, kas nozīmē arī atbalstu no ministrijām, par to, ka būs arī atbilstošs finasējums kopuzņēmumam vismaz 2019.-2020. gadam. Mēs esam tālu no šā lēmuma joprojām, lai gan angažējamies gana daudz ar visādām ministrijām visās trīs valstīs, lai nonāktu pie kaut kāda secinājuma. Kas ir ļoti vājš rādītājs Eiropas Savienībā, kad ir runa jau par nākamo finansēšanas periodu pēc 2020. gada, pašas Baltijas valstis faktiski neinteresējas par šo globālo projektu tādā tveramā jomā," uzskata bijusī RB Rail vadītāja, turpinot: "Pieredze jebkur pasaulē ir, ka vispirms jāsaprot, cik kaut kas maksās, vismaz minimāli, un par kādiem līdzekļiem mēs runājam. Visu trīs Baltijas valstu jautājumā faktiski mums dāvā 85% no sešiem miljardiem, nu, faktiski mazāk par sešiem miljardiem. 85% mums dāvina, ja katra valsts pieliek vēl pa 5% klāt, un par šīm investīcijām vismaz par katru eiro dabūs sešus eiro atpakaļ. Šis jautājums ir abpusgriezīgs zobens – vai būs, vai nebūs. Vai nu tu tici, ka būs, un strādā tam mērķim, vai tā kā ir piedzīvots Latvijā, kad man četrās sienās saka – Baiba, tu saproti, mums jau tikai jāuzbūvē tas, kas pašreiz ir, proti, stacija un terminālis. Lietuviešiem tas skats ir citādāks, viņi stratēģiskāk domā savu infrastruktūras un loģistikas attīstību. Latvija ar Lietuvu tādā ziņā ir dziļā konkurencē. Ja Latvijas dzelzceļa pārstāvji ar Lietuvas dzelzceļa pārstāvjiem sēž manā padomē, tur jau grūta vienošanās ir iepriekš programmēta, lai gan gribētu izcelt, ka abi pārstāvji no Latvijas dzelzceļa ir godam pildījuši savu amatu un viņi visvairāk mēģinājuši panākt to, lai kopuzņēmums ir dzīvotspējīgs."
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 27. septembrī, mēnesi pirms pilnvaru termiņa beigām RB Rail izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa paziņoja, ka šo amatu atstāj, un izmaiņas stājas spēkā nekavējoties.
Irlielāmērāticams
grr
Konrāds Adenauers