Kā skaidroja ministre, pagarinātais mācību gads norisinātos līdz Jāņiem jeb līdz jūnija beigām. Sekojoši tiktu pagarināts pavasara brīvlaiks līdz divām nedēļām, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl ir plānots diskutēt.
Muižniece uzsvēra, ka pagarināts mācību gads palīdzētu izlīdzināt skolotāju un skolēnu noslogojumu, jo tas saīsinātu mācību dienas no vienas līdz divām mācību stundām. Sekojoši tas ļautu skolotājiem pilnvērtīgāk gatavoties nākamajai darba dienai, ļautu bērniem vairāk laika veltīt ārpusskolas aktivitātēm, kā arī dotu iespēju skolotājiem vairāk laika veltīt skolēniem, kuriem nepieciešama papildus palīdzība.
Papildus Muižniece uzsver, ka tas sniegtu iespēju mācības īstenot ārpus klases, piemēram, dodoties uz muzejiem, sadarbojoties ar citām skolām vai rīkojot nodarbības ārpus skolas.
LETA jau ziņoja, ka Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) un izglītības ministres tikšanās laikā tika piedāvāts apspriest ideju atteikties no skolēnu rudens brīvlaika oktobrī, jo bērni uz šo laiku ir "iegājuši mācību ritmā, motivēti un enerģijas pilni mācīties".
Atbildīgā ministre tolaik pauda, ka skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi. Pagarinot mācību gadu, nedaudz, taču samazinātos skolotāju ikdienas darba slodze, sacīja ministre.
Viņa skaidroja, ka mācību norise vasarā ļautu organizēt nodarbības ārpus telpām svaigā gaisā, brīvā dabā, piemēram, rīkot pārgājienus, ekskursijas, radošas darbnīcas, fiziskas aktivitātes, kā arī apgūt specializēto kursu valsts aizsardzības mācībā.