Piecas dienas viņi dzīvo skolas internātā, bet nedēļas nogalē dodas uz mājām. Apgūt Ruģeļu pamatskolas pieredzi brauc pedagogi no visas Latvijas, tomēr skolas kolektīvs un vecāki satraukušies par tās pastāvēšanu, jo audzēkņi te ir visdārgākie pilsētā - viens skolēns pašvaldībai gadā izmaksā ap 1200 latiem.
Piektdienas pēcpusdienā skolā valda rosība, bērni sakārto guļamtelpas un skrien uz garderobi, kur viņus gaida vecāki vai aizbildņi. Visiem rokās nelielas paciņas. "Tā ir pārtika brīvajām dienām. Daudziem bērniem mājās apstākļi smagi," saka skolas direktore Elga Drelinga. Bērniem no maznodrošinātām un sociālā riska ģimenēm ēdināšanas izmaksas sedz Daugavpils pilsētas Sociālais dienests, daļa vecāku par bērna uzturēšanos internātā maksā paši.
Pirms septiņiem gadiem nelielajai skolai demogrāfiskās krīzes dēļ draudējusi slēgšana, taču skolas vadība atrada veidu, kā pastāvēt - toreiz Daugavpilī bija samilzusi problēma ar mazgadīgajiem klaiņotājiem, ielu bērniem. "Vērsāmies pašvaldībā ar ideju, ka pilsētā vajadzīga skola, kurā bērni varētu uzturēties visu nedēļu. Plānojām, ka internātā uzņemsim 20 bērnus, bet jau pirmajā gadā to bija divreiz vairāk." Šogad skolā mācās 85 bērni, gandrīz visi dzīvo internātā. Klases ir nelielas, katram bērnam var veltīt uzmanību, tāpēc nereti Ruģeļos nonāk skolēni, kuri citā skolā netiek galā ar mācībām.
Ivars Polozovskis tagad mācās Centra ģimnāzijas 8.klasē, bet šo skolu uzskata par savām otrajām mājām. "Man vecāku nav. Agrāk klaiņoju, negāju uz skolu, tad mani atsūtīja uz šejieni. Internāts bija kā otrās mājas, audzinātāji vienmēr palīdzēja grūtā brīdī. Te bērnus nešķiro, pret visiem izturas vienādi." Daugavpils sociālās pārvaldes darbiniece Jeļena Gorjačova norāda, ka daudzi bērni skolā nonāk pēc sociālā vai probācijas dienesta ieteikuma. Viņa uzskata, ka šajā ekonomiskajā situācijā, kad bezdarbs arvien palielinās, pilsētai ļoti vajadzīga skola, kas var nodrošināt pilnvērtīgu attīstību arī sociālā riska ģimeņu bērniem.
"Mums bieži atgādina, ka mūsu bērni ir visdārgākie. Bet, salīdzinot ar valsts internātskolu, mēs esam uz pusi lētāki. Pāraudzināšanas iestādes izmaksā vēl dārgāk! Un viņi mums tiešām ir dārgi, arī mazais Dima, kuru bija nolēmuši sūtīt uz internātskolu bērniem ar garīgiem traucējumiem - agresīvs kā vilcēns, drūms. Tagad iemācījies teikt - atvainojiet un sācis smaidīt!" saka E.Drelinga.