Rundāles pils direktors Imants Lancmanis stāsta, ka cīņa ar mājas čurkstēm notiekot jau gadiem, un putni šeit ligzdojot, cik vien viņš atceras. Pils direktors par putniem nav sajūsmā, jo tie bojā gan Rundāles pils arhitektūru, gan fasādi. "Putnu ekskrementi iedarbojas ne tikai uz ēkas krāsojumu, bet arī bojā pašu ēku," pārliecināts I.Lancmanis.
Pilī neesot arī stalažu, lai atjaunotu krāsu vai notīrītu netīrību, ko atstājuši putni. Turklāt regulāri restaurācijas darbi neesot iespējami, jo tam pieejamie Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi nav tik ievērojami.
I.Lancmanis arī norāda, ka cīņas iespējas ar putniem esot ierobežotas. "Katru ziemu ligzdas novācam, bet pavasarī putni atlido uz izveido ligzdas no jauna," stāsta I.Lancmanis un norāda, ka tā esot cīņa ar vējdzirnavām. Putni esot problēma daudzās Eiropas valstīs, kur tiekot meklēti dažādi risinājuma varianti – gan speciāli tīkli, gan adatas un citi atbaidīšanas rīki -, tomēr cīņa ar putniem esot ierobežota, jo vasarās, kad ligzdās ir mazie putnēni, neko darīt nedrīkst.
Latvijas ornitologu biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus pārliecināts, ka ar putniem Rundāles pilī nav nepieciešams cīnīties, jo šai vietā esot viena no lielākajām zināmajām mājas čurkstu kolonijām Latvijā. "Tas, kas varētu sagādāt problēmas Rundāles pils darbiniekiem, visdrīzāk ir mēsli un netīrība, ko rada čurkstes," saka V.Ķerus, vienlaikus norādot, ka čurkstes pilij kopumā ir ieguvums, nevis skāde. Čurkstes šeit ligzdo, jo tām ir labvēlīga apkārtējā vide – dzīvošanas apstākļi, barība, un tas nozīmējot, ka pils atrodas skaistā un auglīgā apvidū, uzskata V.Ķerus.
Vienīgais, ko ornitologi varot ieteikt, ir mēģināt ziemā panākt, ka putniem atgriežoties nav, kur piestiprināt ligzdiņas. "Parasti iesakām māju stūros piesist dēlīšus, lai čurkstes nevarētu ligzdas izveidot, bet Rundāles pilij diez vai tas derēs," noteica V.Ķerus.