Tiesa, viņš atzina, ka "vienmēr būs melnās avis, kurām ir nepietiekams godaprāts, profesionālais līmenis vai vienkārši pietrūkst saprātības".
Kā stāstīja Rungainis, treknajos gados esot bijušas baumas par korupciju komercbankās, ko viņa skatījumā veicināja tas, ka tolaik strauji auga biznesa apjomi un bankās strādājošo skaits, kuriem ne vienmēr bijusi attiecīga profesionālā sagatavotība, bet apmācības pārāk īsas. Tomēr patlaban privātajā banku sektorā, viņaprāt, ar korupciju problēmu nav.
Attiecībā uz korupciju bankās ar valsts kapitālu Rungainis atzina, ka nevēlas nevienu nevajadzīgi apvainot, jo, visticamāk, 99,9% no tajās strādājošajiem ir godīgi, tomēr valsts neesot labākais kredītiestāžu pārvaldnieks, īpaši, ņemot vērā lielo konkurenci Latvijas banku sektorā.
"Tik augstas konkurences apstākļos valsts bankām ir grūti ar kaut ko konkurēt, jo tām nav pieejami pietiekami lieli resursi par zemu cenu. Zemāks darbinieku algu līmenis un attiecīgi arī zemāka ieinteresētība, lielākas birokrātiskās procedūras un neskaidrība par nākotni, noved pie lielākiem korupcijas riskiem," uzskata Rungainis, kurš joprojām domā, ka valstij būtu iespējami ātrāk jāpārdod savas daļas Citadelē.
Viņš gan uzsvēra, ka nav ienaidnieks valsts bankām, turklāt arī pats ir Citadeles klients un ar tās sniegtajiem pakalpojumiem ir apmierināts.
Rungaiņa pārstāvētā investīciju kompānija savā praksē ar kukuļa pieprasīšanu no bankas darbinieka puses nav saskārusies, bet no klientiem par šādām situācijām gan esot dzirdēts.
Vienlaikus investīciju baņķieris, pozitīvi novērtējot tiesībsargājošo institūciju darbu, pauda cerību, ka Citadeles gadījums kalpos citiem baņķieriem par brīdinājumu un palīdzēs atturēties no šādiem kārdinājumiem.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis valstij daļēji piederošās bankas Citadele darbinieku aizdomās par 50 000 eiro (35 000 latu) liela kukuļa pieprasīšanu un tā daļas pieņemšanu no kāda uzņēmēja.
KNAB aizturētā persona strādājusi bankā Citadele, apstiprināja Citadeles korporatīvo komunikāciju vadītāja Ieva Prauliņa.
Kā uzsvēra Prauliņa, aizturētā persona nav valsts amatpersona, taču strādājusi ar klientiem.
KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecinot, ka kredītiestādes amatpersona, kas atbild par korporatīvo klientu apkalpošanu, kukuli prasījusi no komersanta, kas pārstāv lielus ražojošus uzņēmumus. Kukulis prasīts, lai tiktu samazinātas uzņēmumu kredītlīgumos iekļautās komisijas maksas un nodrošināti turpmāki labvēlīgi turpmākās sadarbības nosacījumi no bankas puses.
Kukulis pieprasīts laika posmā no šā gada 28.jūnija līdz 19.augustam.
Par prettiesiskā labuma pieprasīšanu komersants informēja KNAB. Sadarbojoties ar uzņēmēju, KNAB veicis operatīvās un procesuālās darbības, lai atklātu kukuļņemšanas faktu un pēc kukuļa daļas - 17 500 latu - pieņemšanas kredītiestādes amatpersona aizturēta.
Uzskatot, ka iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, KNAB izmeklētājs 21.augustā kredītiestādes amatpersonu atzina par aizdomās turēto saistībā ar kukuļņemšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā.
Aizdomās turētajam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - aizliegums izbraukt no valsts un tuvoties noteiktām personām, kā arī aizliegums ieņemt amatus bankās.
Prauliņa apliecināja, ka Citadele sadarbojas ar KNAB, lai veicinātu lietas izmeklēšanu.
Lai novērstu banku amatpersonu prettiesisku rīcību, KNAB aicina kredītiestādēm pastiprināt pretkorupcijas un iekšējās kontroles pasākumus, atzīmējusi Karlsberga.