Krievijā valdošais režīms 2023.gadā saglabāja stabilitāti un demonstrēja savu noturību pat negaidītu satricinājumu priekšā. Krievijā turpinājās darbs pie potenciālo apdraudējumu novēršanas - pieaugošās represijas vēl vairāk neitralizēja sabiedrību un opozīciju, tika palielināta valsts kontrole pār privātajām militārajām kompānijām, tika stabilizēta ekonomika, teikts pārskatā.
Tomēr arvien ir jūtamas Krievijas ieilgušā kara Ukrainā, kā arī Ukrainas un Rietumvalstu pretestības radītās sekas. Daļa no ieviestajiem risinājumiem, it īpaši ekonomikā, nav ilgtspējīga. Sabiedrībā palielinās spriedze un, lai arī nenotiek aktīva gatavošanās varas maiņai, Krievijas elitē ir intensificējušās diskusijas par "dzīvi pēc Putina", secinājis SAB.
Pēdējā gada laikā Krievijā valdošais režīms ir spēris agresīvus soļus pret jebkāda veida politisko opozīciju un neatkarīgajiem medijiem, veicot izmaiņas likumos, kā arī paplašinot Krievijas drošības struktūru darbības brīvību. Masveida protestu iespējamība ir būtiski samazinājusies. Plaši interpretējamie un piemērojamie likumi ļauj Krievijas varas iestādēm brīvi vērsties pret vismazāko režīma un tā politikas kritikas izpausmi.
Tāpat ir zema iespējamība, ka Krievijas elite varētu aktīvi vērsties pret Putinu. Kopumā Krievijas politiskajā elitē nav novērojama plaša neapmierinātība ar karu, tā radītajām sekām un Putinu.
"Daudz izteiktāka ir pragmātiska tendence - karš rada jaunas iespējas uzlabot savas pozīcijas un palielināt piekļuvi resursiem. Piemēram, ārvalstu uzņēmumiem un bankām uzliktie liegumi paver jaunas iespējas Kremlim pietuvinātajai elitei ar īpaši izdevīgiem noteikumiem pārņemt uzņēmumus un bankas no ārvalstu īpašniekiem, tādējādi vismaz daļēji kompensējot Rietumvalstu sankciju ietekmē radušos zaudējumus," teikts pārskatā.
Tāpat arī aktīva iesaistīšanās Kremlim svarīgu problēmjautājumu risināšanā, piemēram, ekonomisko sankciju ietekmes mazināšanā un Krievijas ekonomikas glābšanā, ļauj palielināt, ja ne ietekmi, tad vismaz nozīmīgumu.
Īstermiņā Krievijai ir arī izdevies mīkstināt kara un Rietumvalstu sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, izvairoties no ekonomikas sabrukuma un pielāgojoties jaunajai realitātei. Augstās energoresursu cenas ir spējušas nodrošināt finansiālo stabilitāti, kamēr ar karu saistītie izdevumi veicina ekonomikas izaugsmi.
Krievijas ekonomika šobrīd uzskatāma par gana stabilu un robustu. To stabilizēt ir ļāvušas gan salīdzinoši augstās naftas un gāzes cenas, kas veido aptuveni trešdaļu Krievijas budžeta ieņēmumu, gan arī Krievijas partneri Tuvo Austrumu un Āzijas reģionos kā importa un eksporta tirgi. Nozīmīga ir arī Krievijas militārā industrija, kas palīdz uzturēt ekonomiku, secinājis Latvijas specdienests.
Tas notiek uz valsts budžeta rēķina, ar karu saistītajiem izdevumiem sasniedzot pat 9% no IKP. SAB redzējumā sagaidāms, ka šie pasākumi saasinās Krievijas ekonomikas strukturālās problēmas vidējā un ilgtermiņā. Krievijas ražošanas un dabas resursu ieguves industrijas ir atkarīgas no Rietumvalstu tehnoloģijām, bet sankciju apstākļos piekļuve tām ir sarežģīta. Papildus ierobežojošs faktors ir kvalificēta darbaspēka trūkums.
Ekonomikas attīstīšanai ir nepieciešamas strukturālas reformas, kuras nav iespējamas politisku apsvērumu dēļ. Kara nepieciešamību prioritizēšana ekonomikā atņem resursus citām vajadzībām, kas var veicināt ekonomikas primitivizāciju.
SAB vērtējumā globālajā ekonomikā integrēta un valsts kontrolēta ekonomika īstermiņā nesagrūs. Būtiski, ka Krievijas valsts budžets apliecina tās gatavību uzvarēt karā pret Ukrainu, tomēr gaidāma pieaugoša stagnācija un nonākšana ekonomiskā atkarībā no Ķīnas.
Kara seku radītā spriedze ir manāma arī Krievijas sabiedrībā, kurai ir jāsadzīvo ar pieaugošajām represijām, kara atnākšanu Krievijā, mobilizācijas un sankciju sekām. Tai pašā laikā savstarpējās cīņās Krievijas valdošās elites iekšienē ir zudušas šķietamās robežas, uzskata SAB.
Ja iepriekš iekšējā cīņa galvenokārt aprobežojās ar publiskiem skandāliem un kriminālapsūdzībām, ļaujot valstij saglabāt varas/spēka monopolu, tad jaunajā realitātē elites iekšējās cīņas par varu var eskalēties līdz militārpersonu un kaujas aprīkojuma iesaistei.
Jevgeņija Prigožina militārais dumpis 2023.gada jūnijā bija iekšpolitiskās spriedzes un ietekmes grupu savstarpējas cīņas par ietekmi un resursiem eskalācija. Kaut arī tas nebija vērsts pret Putinu, dumpis bija lielākais iekšējais satricinājums Krievijas politiskajai sistēmai pēdējo 20 gadu laikā un vienlaikus demonstrēja Krievijas valdošā režīma stabilitāti.
Tas demonstrēja, ka valstij vairs nepieder varas monopols, līdz ar to pēc dumpja Krievija pastiprināti pievērsās privāto militāro kompāniju institucionalizēšanai un pakļaušanai valsts kontrolei. Tāpat dumpis, ļoti iespējams, demonstrēja praktisku iestrādņu trūkumu varas maiņai - dumpis un valdības vilcināšanās radīja labvēlīgus apstākļus situācijas eskalācijai līdz varas apvērsumam, kas netika izmantoti.
Tāpat Krievijas elites vidū ir novērojamas diskusijas par dzīvi pēc Putina, iespējamiem nākamajiem līderiem un par savas ietekmes nodrošināšanu varas maiņas gadījumā.
Iepriekš līdzīgu diskusiju intensificēšanās bija novērojama, kad nebija skaidrs, kā Putins plāno saglabāt savu ietekmi, piemēram, pirms 2020.gada Konstitūcijas reformas. Tas, iespējams, liecina, ka samazinās Krievijas elites pārliecība par Putina spēju aizsargāt viņu intereses, un tas savukārt nenozīmē, ka notiek aktīva gatavošanās priekšlaicīgai varas maiņai, uzskata Latvijas specdienests.
Šie faktori liecina, ka, neskatoties uz pašreizējo Krievijas politiskās sistēmas stabilitāti, gandrīz droši, ka Krievijā valdošajam režīmam būs jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem - ekonomiskajām problēmām, jauniem negaidītiem incidentiem, sabiedrības spriedzes un neapmierinātības manifestēšanos, piemēram, antisemītiskie nemieri Dagestānā, secinājis SAB.