Ārpus NATO un ES esošo valstu specdienesti aktīvo pasākumu īstenošanai nereti izmantoto sociālos tīklus, kur specdienestu lomu un iesaisti noteikt ir sarežģīti, teikts SAB pagājušā gada darbības pārskata publiskajā daļā.
Ārpus NATO un ES valstu izlūkošanas un drošības dienestu darbības mērķis ir iegūt publiski nepieejamu un apsteidzošu informāciju, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru lēmumu pieņemšanai. Bez informācijas vākšanas specdienesti īsteno aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas, ES un NATO lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrības viedokli.
2016. gadā SAB īstenoja pretizlūkošanas darbu pret vairāku ārvalstu specdienestiem. Lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada.
Ārvalstu specdienesti aktivitātes pret Latviju izvērš, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu un strādājot no savas valsts teritorijas. Darbs no teritorijas ietver aktivitātes uz valstu robežas, īslaicīgas izlūku vizītes Latvijā, kā arī darbu pret Latvijas valsts piederīgajiem, tiem atrodoties dienestu pārstāvētajās valstīs. Savukārt aktīvo pasākumu īstenošanai nereti tiek izmantoti mediji, virtuālā telpa un sociālie tīkli, kur specdienestu lomu un iesaisti noteikt ir sarežģīti, skaidro SAB.
Specdienestu darba metodes ietver darbu ar informācijas avotiem un kontaktpersonām, informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem, bet arvien lielāka nozīme specdienestu darbā ir tehnisko spēju attīstībai, tajā skaitā darbībām kibertelpā un signālizlūkošanai. Signālizlūkošanas jēdziens nozīmē informācijas vākšanu pārtverot elektroniskos signālus un iegūstot to no komunikācijas sistēmām.
Krievijas specdienestu izlūkošanas prioritāte ir NATO drošības politikas lēmumi un aktivitātes reģionā, Latvijas aizsardzības un militārās spējas, tajā skaitā Nacionālie bruņotie spēki un Valsts Robežsardze, kā arī situācija uz NATO ārējās robežas.
Krievijas specdienestu intereses skar ne tikai Latvijas aktivitātes NATO, bet arī Eiropas Savienībā un citās starptautiskās organizācijās. Arī 2016. gadā konstatēta specdienestu interese par iekšpolitiku, ekonomiku, enerģētikas politiku.
SAB novērojis pastiprinātu izlūkošanas un drošības dienestu interesi par jautājumiem, kas
var uzrunāt pretēji noskaņotas sabiedrības grupas valsts iekšienē, vai kļūt par pamatu starpvalstu diskusijām. Piemēram, migrācijas politika, Latvijas nostāja attiecībā uz Lielbritānijas izstāšanos no ES, kā arī ASV prezidenta vēlēšanu iznākums ir bijuši Krievijas specdienestu redzeslokā. Interese par tēmām, kas potenciāli var radīt šķelšanos un konfliktu, sasaucas ar Krievijas īstenoto ārpolitiku, un specdienestu iegūtā informācija var tikt izmantota propagandas un ietekmes pasākumos.
debiltrollim