Saeimas deputātu, prokuratūras, Ventspils domes un VARAM pārstāvju spraigās sarunas rezultātā nekādi lēmumi netika pieņemti. Sēde pierādīja vien to, ka viedokļi par to, vai Lembergs turpmāk uzskatāms par Ventspils domes vadītāju vai nē, radikāli atšķiras.
Sākotnēji sēdē bija iecerēts vispārīgi runāt par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām atstādināt no amata pienākumu pildīšanas pašvaldības domes priekšsēdētāju. Tomēr otrdien oficiāli spēkā stājies Sprūdža rīkojums par Lemberga atstādināšanu akcentus lika mainīt. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis ne tikai rosināja likumā paredzēt ministra atbildību - amata zaudēšanu, ja domes vadītājs atstādināts nepamatoti, bet arī kritizēja pašu Sprūdža rīkojumu numur 343.
Uz sēdi bija aicināts arī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, kurš uztur valsts apsūdzību arī Lemberga krimināllietā. Ir stingri jānodala kriminālprocess no administratīvā procesa. To par bieži minēto argumentu, ka Lembergam tāpat ar drošības līdzekli jau piecus gadus liegts pildīt domes vadītāja pienākumus, aicināja saprast Juriss.
Prokuroram gan iebilda Ventspils domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka, norādot, ka Sprūdža rīkojums balstās uz prokuratūras pozīciju tiesas procesā. Pēc apakškomisijas vadītāja Alekseja Loskutova jautājuma Vašuka gan atzina - pēc Sprūdža rīkojuma Lemberga situācija ir mainījusies.
Jau ziņots, ka Sprūdža rīkojumā uzskaitīti 25 Venstpils pilsētā un brīvostā strādājoši labi zināmi uzņēmumi, piemēram, Ventspils nafta, Ventbunkers un Kālija parks. Ģenerālprokuratūras sniegtās ziņas ministrijai apliecinot, ka Lembergs un viņa bērni Līga un Anrijs Lembergi esot patiesie labuma guvēji kapitālsabiedrībās, attiecībā uz kurām viņš ir piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā kā Ventspils pilsētas domes amatpersona. Lembergs jau paziņojis, ka rīkojumā neesot neviena patiesībai atbilstoša fakta un viņš to pārsūdzēšot, ziņo Latvijas Radio.