Saeima atbalsta grozījumus tiesvedību ilguma saīsināšanai

Atbalstīti vairāki tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iesniegtie, kā arī Andreja Judina (JV) vadītās Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sagatavotie priekšlikumi. Par regulējuma atsevišķu redakciju iespējamu precizēšanu vēl tiks spriests, skatot likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Likumā plānots noteikt, ka zvērināts advokāts, uzņemoties sniegt juridisko palīdzību, nedrīkst kavēt lietas vešanu sapratīgos termiņos. Tāpat tiks paredzēts, - ja personai būs vairāki aizstāvji un uz procesuālo darbību nebūs ieradies kāds no viņiem, tas nebūs šķērslis procesuālās darbības veikšanai.

Likuma grozījumu projekts paredz - ja aizstāvis, ar kuru klients noslēdzis vienošanos vai kuru norīkojis zvērinātu advokātu vecākais, nevar piedalīties tiesas sēdē, viņam būs jānodrošina, lai viņa vietā ierastos cits zvērināts advokāts, iepriekš par to vienojoties ar klientu vai informējot zvērinātu advokātu vecāko.

Gobzems aicināja apdomāt šāda priekšlikuma atbalstīšanu, norādot, ka advokāta un klienta attiecības balstās savstarpējā uzticībā. Savukārt ar šādiem grozījumiem šīs savstarpējās uzticības attiecības tikšot izbeigtas, jo klients tiks piespiests piekrist cita advokāta pakalpojumu izmantošanai, jo pretējā gadījumā viņa aizstāvības iespējas samazināsies.

Savukārt Judins skaidroja, ka arī advokāts ir atbildīgs par lietas pabeigšanu konkrētā termiņā. "Ja mēs gribam, lai lieta tiktu iztiesāta pēc iespējas ātrāk, ir ļoti svarīgi, lai advokāts netraucētu lietas izskatīšanai. Savukārt ilgie procesi Latvijā ir saistīti ar to, ka atsevišķi advokāti uzņemas pārāk lielu slodzi, slimo un nevar ierasties, lai pārstāvētu klientu," skaidroja politiķis, "būs tikai labi, ja klientam būs iespēja saņemt aizstāvība no cita viņam pieņemama advokāta, ja sākotnēji nolīgtais advokāts nevarētu ierasties."

Deputāte Jūlija Stepaņenko pauda nožēlu, ka ar šādiem grozījumiem "virzāmies uz PSRS laika "troikām"", kur ļoti ātri iztiesāja lietas un kur nevajadzēja klausīties apsūdzētā pēdējo vārdu. Parlamentāriete ironizēja, ka tik pat labi varētu aizliegt slimot, jo tādējādi arī tiek vilcinātas tiesvedības.

Tāpat plānots noteikt, ka nevarēs pārsūdzēt lēmumu par pieprasījumu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm par to rīcībā esošajām neizpaužamajām ziņām vai dokumentiem.

Paredzēts arī precizēt, ka sūdzību par tiesneša rīcību varēs iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas. Jau pašlaik likumā ir noteikts, ka sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no to pieejamības dienas, ja likumā nav paredzēts cits termiņš.

Likumā paredzēts precizēt, ka tiesas sēdes priekšsēdētājs varēs pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja dalībnieks atkārtosies, novilcinās lietas iztiesāšanu vai izrādīs necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem. Jau pašlaik likumā noteikts, ka debašu runu var pārtraukt, ja tiek runāt par ar lietu nesaistītiem apstākļiem.

Tāpat likumā iecerēts ierakstīt, ka tiesa pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas varēs noteikt lietas dalībnieku replikas ilgumu. Tiesas sēdes priekšsēdētājs varēs pārtraukt repliku, ja lietas dalībnieks replikā nerunās par debašu runu, atkārtosies, novilcinās lietas iztiesāšanu vai izrādīs necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem.

Plānots arī noteikt, ka, ja šis likums paredz lēmumu pieņemt rakstveida procesā, tiesnesis pēc savas iniciatīvas varēs noteikt mutvārdu procesu.