Saeima esot rīcībspējīga

 Amatpersonu pieņemtais, pamatprincipus aprakstošais juridiskais dokuments publicēts Latvijas Vēstnesī. "Visām valsts institūcijām, iestādēm un amatpersonām darbs ir jāorganizē tā, lai šis mērķis – valsts pastāvēšana, sabiedrības un ikviena indivīda aizsardzība jebkuros apstākļos – tiktu nodrošināts. Jābūt radošai pieejai," žurnālistiem pēc tikšanās sacīja Levits. 

Ārkārtas situācijas pārvarēšana un vadība ir Ministru kabineta uzdevums, bet pārējie varas atzari palīdz valdībai to darīt, rezumēja Levits. Amatpersonas arī vienojušās, ka ne valdības, ne Saeimas rīcībspēju neietekmē tas, ja nav iespējams fiziski sanākt kopā uz sēdēm. "Attālinātas sēdes ir leģitīmas un pieļaujamas. Jautājums, kā to tehniski nodrošināt, bet šodienas līdzekļi šādu attālinātu darbību atļauj," norādīja prezidents, uzsverot, ka Saeimai ir jāturpina darbs. Arī katram iedzīvotājam ir "absolūts pienākums" pildīt valdības izdotos noteikumus. "Visi ir aicināti izrādīt solidaritāti un rūpēties par sevi un tuviniekiem, valsts kopējo labumu," sacīja prezidents. 

Uz jautājumu, vai prezidents kā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks uzskata, ka pašizolācijas pasākumu izpildei būtu nepieciešama lielāka kontrole, Levits atzina, ka par to tiks operatīvi lemts, ja tas patiešām būs vajadzīgs. Tomēr viņš norādīja uz vairākiem simtiem policijas reidu, kā arī konstatētajiem pārkāpumiem, par ko draud sodi. "Reidi ir brīdinājums visiem, kas domā tos [ierobežojošos pasākumus] pārkāpt. No 500 reidiem 12 pārkāpumi norāda uz lielu pašdisciplīnu," vērtēja valsts pirmā persona.

Atbildot uz Dienas uzdoto jautājumu, vai būtu jāatjauno savulaik svītrotais Satversmes 81. pants, Levits atzina, ka tas būtu vēlams. "Būtu labi šajā pantā noteikt, kuros gadījumos ārkārtas situācijā valdība var pieņemt noteikumus, kas darbotos zināmu laiku un kuriem būtu likuma spēks. Liela daļa pasaules konstitūciju paredz tādu noteikumu izdošanu, jo tas valdības darbu padara operatīvāku ārkārtas situācijā. Par to mums būtu jādomā un jādiskutē, bet to var nolemt tikai Saeima ar 2/3 balsu vairākumu." Viņš mudināja politiskos spēkus un deputātus par to sākt diskutēt un norādīja, ka Saeima par šādiem grozījumiem var nolemt arī attālināti, jo "šodien [pirmdien] konstatējām, ka Saeimas darbs attālinātā režīmā ir leģitīms un nepieciešams". Tiesa, pants būtu jāizsaka jaunā redakcijā, piemērojot aktuālajai situācijai. "Vispirms šai domai jānobriest politisko spēku un deputātu starpā, bet esmu gatavs nākt klajā ar konkrētu likuma redakciju," apliecināja prezidents, kurš ir gatavs sasaukt arī valdības ārkārtas sēdes nepieciešamības gadījumā, taču pašlaik šādas vajadzības neesot, jo Ministru kabinets strādājot labi.

Līdz ar Valsts prezidentu kopsēdē piedalījās premjers Krišjānis Kariņš (JV), Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.