Ar to cer pielikt punktu strīdiem par to, kurš karojis pareizajā un kurš – nepareizajā pusē. Plānots arī, ka pašvaldībām būs tiesības sniegt sociālu atbalstu kara dalībnieka statusu ieguvušajiem.
Par to, ka Saeimai vajadzētu pieņemt likumu, kas veicinātu sabiedrībā vienotu izpratni par Otrā pasaules kara notikumiem un dalībniekiem abās frontes pusēs, ir spriests jau kopš Atmodas sākuma. Bet līdz šim tas nebija izdevies.
“Tā ir deputātu griba, atzīt to, ka Latvijas Republikas pilsoņi ir pelnījuši Otrā pasaules kara dalībnieka statusu kā upuri. Jo šis ir upuru likums,” norāda Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
“Vispirms jāsaka, ka visa šī darbība notiek vismaz 10 gadus par vēlu,” atzīst 93 gadus vecais Edgars Skreija, Nacionālo karavīru biedrības ilggadējais priekšsēdis.
Projekta būtība – Latvija bija okupēta un karadarbībā nepiedalījās, tāpēc nav atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem tās teritorijā. Līdz ar to tie Latvijas pilsoņi, kuri karoja komunistiskā vai nacistiskā režīma pusē, ir pretlikumīgi iesaistīti karadarbībā un vienlīdz uztverami kā kara upuri.
Viņiem plānots piešķirt kara dalībnieka apliecības un īpašas krūšu nozīmes.
Tiek uzskatīts, ka tie varētu būt daži simti, kuri pieteiktos statusa iegūšanai. Diskusijas par personu loka paplašināšanu gan vēl ir gaidāmas.
Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce norāda, ka no likuma nedrīkst izslēgt tos karadarbībā iesaistītos, kuri uz 1940.gada 17. jūniju bija pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji.
Plānots, ka likumu varētu pieņemt jau šoruden.
upurim Skreijam
a
Kristians