Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka tas ir valsts drošības un mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalsta budžets. "Budžetā ir daudz domāts, lai mūsu tauta un iedzīvotāji justos labāk, drošāk un pasargāti," teica Mieriņa.
Viņa uzteica spēju spert būtiskus soļus labklājības jomā, uzlabojot iedzīvotāju labklājību. "Kaut nedaudz, bet virzāmies uz augšu," izteicās Mieriņa, akcentējot, ka budžets ir veidots uz sarežģītu sarunu pamatiem.
Mieriņa atzina, ka šis budžets neaptver visas vajadzības, jo, piemēram, nepietiekams finansējums ir iezīmēts veselības aprūpes jomai, kā arī izglītības reformas plāni patlaban ir bez skaidra finansējuma, valdībai apņemoties to meklēt.
Saeimas deputātiem būs skrupulozs darbs, lai rastu labākos risinājumus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, kā arī valsts ekonomikas izaugsmes veicināšanai, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka sagaida aktīvu sadarbību ar valdību.
Mieriņa uzskata, ka, pieņemot šo budžetu, ir jāvienojas par grozījumiem likumā, kas paredzētu uzlikt par pienākumu valsts budžetu veidot kā "nulles budžetu". Tas ir svarīgi, lai mazinātu birokrātiju un pārskatītu visus izdevumus pēc būtības, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz valdības atbalstītais likums par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.