Grozījumus sagatavoja koalīcijas partiju deputāti Andrejs Judins (JV), Juris Jurašs (JKP), Juris Pūce (AP), Raivis Dzintars (NA) un Anda Čakša (JV), un tie izstrādāti sadarbībā ar Valsts policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Likumprojekta anotācijā deputāti skaidro, ka Covid-19 infekcijas straujā izplatība ir novedusi pie tā, ka ar Covid-19 mirušo personu skaits Latvijā jau tuvojas 3000 gadījumu. Vakcinācija un vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu lietošana šobrīd ir vienīgie pieejamie rīki epidēmijas ierobežošanai un galvenie priekšnoteikumi epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai, kā arī epidemioloģiski drošu darba apstākļu nodrošināšanai, kas ir akūti nepieciešami gan tautsaimniecības, gan iestāžu nepārtrauktam darbam.
Šī brīža situācijā ar pandēmijas apkarošanu ir konstatējamas vairākas problēmas, norāda parlamentārieši. Publiski ir izskanējusi informācija, ka tiesībsargājošās institūcijas īsā laikā ir ierosinājušas vairāk nekā desmit kriminālprocesus, kuros figurē vairāki simti cilvēku saistībā ar vakcināciju apliecinošu dokumentu viltošanu, viltoto dokumentu izmantošanu, kā arī medicīnas jomā strādājošo uzpirkšanu vakcinācijas sertifikātu prettiesiskai iegūšanai.
Arī mediķi publiski atzinuši, ka saņem dažādus piedāvājumus no saviem pacientiem, lai iegūtu vakcinācijas sertifikātus, neveicot pašu vakcināciju.
Anotācijā teikts, ka dažādas infekcijas slimības ir bijis drauds mūsdienu sabiedrībai ilgākā laika nogrieznī, tādēļ ir nepieciešams regulējums, kas aptvertu plašāku sabiedrības veselības aizsardzības jomu, nevis tikai konkrētā Covid-19 vīrusa apkarošanu. Šis regulējums būtu izmantojams citu ar vakcīnām ierobežojamu slimību izplatīšanās gadījumā.
Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par prettiesiska labumu došanu valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību, izmantojot savas pilnvaras. Saskaņā ar šo tiesību normu vainīgo var sodīt ar piespiedu darbu vai naudas sodu.
Tomēr ņemot vērā sekas, kas var tikt radītas ar viltotu sadarbspējīgu sertifikāta iesniegšanu un izmantošanu, deputāti atzīst, ka likumā paredzētais sods neatbilst nodarījuma kaitīgumam. Ņemot vērā labumus, kurus ieinteresētās personas piedāvā par viltotu sadarbspējīga sertifikāta saņemšanu, likumā paredzētais sods nepildot arī preventīvu funkciju.
Ņemot vērā minēto, grozījumi Krimināllikumā paredz pastiprināt atbildību par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, proti, paredzot, ka par tā izdarīšanu personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.
Likumprojekts paredz arī papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu. Grozījums paredz pilnveidot tiesisko regulējumu, lai noteiktu kriminālatbildību arī par viltota vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos, kā arī citai personai izsniegta sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta izmantošanu, ja lietotājs pats nav vakcinējies, kā arī atbrīvo no kriminālatbildības personu, kura labprātīgi paziņojusi par viltota vakcinācijas, testēšanas, pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos.
Šobrīd Krimināllikuma 275.pantā ir paredzēta atbildība par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta realizēšanu un izmantošanu. Apspriežot ar tiesībsargājošajām institūcijām aktuālo situāciju ar viltotu sadarbspējīgu sertifikātu realizēšanu un izmantošanu, esot konstatēts, ka personu saukšanai pie kriminālatbildības jāpierāda vakcinācijas sadarbspējīga sertifikāta izmantošanas fakts vai, vismaz sagatavošanos vai mēģinājumu to darīt.
Tā kā viltota sertifikāta izmantošanas fakta konstatēšana ir apgrūtinoša un, nepārprotami skaidrs, ka to iegādāšanās notiek nolūkā izmanot viltotu dokumentu, lai efektīvi izmantotu tiesībaizsardzības institūciju kapacitāti, kā arī, lai novērstu nelikumīgas darbības, kuras var izraisīt smagas sekas (cilvēku inficēšanās ar smagu slimību), ir nepieciešams jau paredzēt kriminālatbildību par sadarbspējīga sertifikāta iegādāšanos, akcentē parlamentārieši.
Anotācijā norādīts, ka praksē ir gadījumi, kad personas uzrāda citām personām izsniegtus sertifikātus nolūkā pārkāpt valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šādas rīcības būtiski apdraud sabiedrības veselību un, ņemot vērā to kaitīgumu, būtu atzīstamas par noziedzīgām.
Viņuprāt, paredzot kriminālatbildību par citai personai iesniegtā vakcinācijas sertifikāta izmantošanu, šādi gadījumi jānorobežo no gadījumiem, kad citas personas sertifikātu ir izmantojusi persona, kurai pašai ir sertifikāts. Kaut gan ir šāda rīcība nav pieļaujama, tā nerada lielu kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm un tādēļ nebūtu kriminalizējama, minēts anotācijā.
Lai veicinātu personu sadarbību ar tiesībsargājošajām institūcijām un ziņotu par viltotu sertifikātu izsniegšanu, ir jāparedz, ka no kriminālatbildības atbrīvojamas personas, kas labprātīgi ziņoja par viltota sadarbspējīga sertifikāta iegādāšanos, uzsver grozījumu izstrādātāji.
Iecerēts, ka šodien Saeima varētu lemt par minēto grozījumu nodošanu izvērtēšanai Judina vadītajā Juridiskajā komisijā.