Saeimā iestrēguši grozījumi likumā, kas liegtu Latviju pametušiem bēgļiem saņemt pabalstu

Jau pērnvasar pašreizējā kārtība, kas ļauj Latviju jau pametušiem bēgļiem saņemt pabalstu, tika atzīts par brāķi, kas, pēc politiķu toreiz norādītā, jālabo ar steigu. Pērn augustā tika sagatavotas izmaiņas Patvēruma likumā, novembrī tās iesniegtas Saeimā. Grozījumiem bija jāstājas spēkā gadu mijā, taču Saeima atteicās likumu pieņemt kā steidzamu un nolēma, ka tas stāsies spēkā 1.aprīlī. Tomēr arī tas nav noticis.

Likuma labojumi Saeimas sēdē bez debatēm un vienbalsīgi tika apstiprināti gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Taču, kad pienāca laiks likumu pieņemt trešajā, galīgajā lasījumā, tā vietā, lai balsotu, tika izveidota jauna darba grupa.

Vienotības deputāte Lolita Čigāne šādā rīcībā saskata mēģinājumu novilcināt laiku. Viņa atzīst, ka darba grupas reizēm ir instruments, kā novilcināt procesus un kā nepieņemt vajadzīgus lēmumus. Par likuma pieņemšanu atbildīgās Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne no Nacionālās apvienības (NA) noraida pārmetumus par vilcināšanos.

"Deputāti ir aktīvi. Patvēruma likums ir īpaši jutīgs likums. Bija diezgan daudz priekšlikumu un diskutējamu priekšlikumu - tādu, kur komisijas sēdes laikā nevar uzreiz pieņemt lēmumu, ir nepieciešama iedziļināšanās," teica Laizāne.

Darba grupa tika izveidota, lai vērtētu jaunos priekšlikumus, ko bija iesniedzis NA deputāts Jānis Dombrava. Viņš likumu ierosina papildināt ar nosacījumu, ka pabalstu drīkst saņemt tikai tie bēgļi, kuriem nav īpašumu, vērtspapīru un naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 128 eiro un sešus centus - tas ir minimālais ienākumu līmenis, lai Latvijā personu atzītu par trūcīgu.

"Mēs runājam par patvēruma meklētājiem, kuri ir ieceļojuši, bieži vien samaksājot kontrabandistiem piecus vai pat desmit tūkstošus eiro. Un tāpēc ir pamatots jautājums, vai vispār viņiem ir nepieciešams kāds papildu pabalsts," savus priekšlikumus pamatoja Dombrava.

Čigāne to sauc par radikālu priekšlikumu, kura dēļ arī nācies atlikt likuma pieņemšanu, kā arī atsaucas uz Valsts prezidenta teikto, ka uz trešo lasījumu nevajadzētu iesniegt grozījumus, kas radikāli maina visu situāciju. Tagad deputāti prognozē, ka izmaiņas stāsies spēkā 1.jūnijā.

Ar jauno likumu vienlaikus plānots bēgļiem atvieglot mājokļa atrašanu. Izmaiņas paredz saīsināt pabalsta izmaksāšanas laiku, lai pirmajā mēnesī to izmaksātu dubultā apmērā. Ar to, iespējams, pietiktu, lai sāktu īrēt dzīvokli.

Taču ANO Bēgļu aģentūra, kas arī pievērsusi uzmanību Patvēruma likuma labojumiem, apsveicot ieceri palielināt sākotnējo pabalstu mājokļa īrēšanai, vienlaikus pauž bažas par pabalsta izmaksāšanas perioda saīsināšanu. ANO Bēgļu aģentūras ieskatā tas var vēl vairāk saasināt bēgļu situāciju Latvijā un novest pie vēl lielākām grūtībām un nabadzības.

"Bēgļiem jāpārvar vajāšanas rezultātā gūtā trauma, pārvietošanas sekas, valodas un kultūras barjeras, tādēļ viņiem vairāk nekā pilsoņiem nepieciešams īpašs atbalsts," tā Saeimai raksta ANO Bēgļu aģentūra un norāda, ka "bēgļu turēšana uz nabadzības robežas un grūtos apstākļos ir neproduktīva, var tikai aizkavēt viņu integrāciju, spiest viņus pārvietoties tālāk un ir pretrunā ar starptautiskajiem standartiem." Latvija tiek aicināta bēgļiem piešķirt atbilstošus iztikas līdzekļus. "Šobrīd tas netiek nodrošināts," secina aģentūra.

Kamēr ar Latvijas pabalstiem bēgļi nespēj iztikt, viņi turpina bēgt no Latvijas. Nevalstiskās organizācijas Patvērums Drošā māja dati liecina: no tiem cilvēkiem, kuri uz Latviju tika pārvietoti no Grieķijas un Itālijas nometnēm un saņēmuši bēgļa vai alternatīvo statusu jeb termiņuzturēšanās atļauju, Latvijā patlaban dzīvo vien pieci.

Organizācijas vadītāja Sandra Zalcmane prognozē, ka bēgļus Latvijā nenoturēs arī tas, ja pirmais pabalsts tiks izmaksāts dubultā, jo kopumā Latvijas sniegtais finansiālais atbalsts bēgļiem ir par mazu iztikšanai.

"Principā vienalga tās pamatvajadzības būs primāras cilvēkam, un tās viņš risinās valstī, kurā viņš spēj tās nodrošināt - vai tas būtu kādas kopienas atbalsts, vai radinieki, kuri jau atrodas ārpus Latvijas. Tā jau ir katras ģimenes izvēle. Jo ceļot viņi, protams, var," norādīja Zalcmane.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmu Latvija ir uzņēmusi 280 cilvēkus, kas ir vairāk nekā puse no solītā patvēruma meklētāju skaita. Līdz septembrim Latvijai ir jāuzņem 531 cilvēks, taču Iekšlietu ministrijā norāda, ka lielākā daļa jāuzņem no Itālijas, ar kuru sadarbība ir lēnāka un sarežģītāka.

Kopumā ES valstis līdz šim pārvietojušas vien aptuveni 10% no solītā patvēruma meklētāju skaita, kas nozīmē, ka Eiropas Komisija (EK) var lemt arī par sankciju ieviešanu, vērtējot katras dalībvalsts sniegumu. To, ka Brisele no dalībvalstīm prasa atbildību, šonedēļ apliecināja EK paziņojums, ka Austrijai jārēķinās ar sekām, ja tā nolems izstāties no patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas.