Šo lēmumu galīgajā lasījumā paredzēts pieņemt nākamnedēļ.
Šāds lēmums saskaņā ar koalīcijas vienosānos pieņemts saistībā ar sabiedrības bažām par elektroenerģijas tarifu kāpumu. Līdz 1.janvārim, kas tas tomēr notiks, valdība cer rast citus ceļus, kā šo izmaksu pieaugumu kompensēt arī pensionāriem un citem, kuriem patlaban ministriju aprēķinos elektroenerģijas tarigu pieauguma kompensācijas nav paredzētas. Tās pašlaik ir ieplānotas trūcīgākajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm.
Vienlaikus Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija vienojušās par to, kurš atbildēs par kompensācijas mehānismu, kā noteiktām iedzīvotāju grupām kompensēt elektroenerģijas cenu pieaugumu - kompensāciju aprēķinu un iekļaušanu rēķinā paredzēts deleģēt elektroenerģijas piegādātājam.
Vēstīts arī, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas sadārdzinājums mājsaimniecībām var būt pat aptuveni 40%, tika paredzēts izstrādāt kompensācijas mehānismu.
Ja tirgus tiktu atvērts jau no 1. aprīļa, daudziem iedzīvotājiem šogad būtu jārēķinās ar augstāku elektrības cenu, liecina enerģētikas nozares pārstāvju aprēķini. Savukārt Ekonomikas ministrijas definētie tirgus atvēršanas mērķi - "rosināt konkurenci elektroenerģijas tirdzniecībā un veicināt elektroenerģijas tirdzniecību par konkurētspējīgām cenām" - patlaban šķiet visai utopiski.
Gan politologi, gan ekonomisti atzīst, ka par iemeslu elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanai līdz nākamā gada sākumam var uzskatīt rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu tuvumu, jo elektroenerģijas cenu kāpums varētu radīt spriedzi sabiedrībā un mazināt pie varas esošo politisko spēku izredzes vēlēšanās. To, ka politiķu vēlme atlikt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju saistīta ar vēlēšanu tuvumu, medijiem sacīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.