Deputāts Valērijs Agešins (SC) iepriekš Juridiskās komisijas sēdē pauda bažas, vai šādu izmaiņu veikšana nevarētu radīt diskriminācijas draudus. Viņš skaidroja, ka šādu jautājumu neuzdotu, ja Latvijā visi cilvēki veidotu inteliģentu sabiedrību, kurā cilvēki netiek vērtēti pēc tautības.
Jau ziņots, ka likumprojekta iesniedzēji, vairāki "Vienotības" un Reformu partijas deputāti, norāda, ka likumprojekts definē priekšnosacījumus un kārtību, kādā persona var identificēt savu nacionālo piederību.
Likumprojekta noteikumi paredz būtiskas izmaiņas gadījumos, kad persona vēlas mainīt tai reģistrā ierakstīto tautību uz tautību "latvietis", paužot vēlmi publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai. Iesniegtais likumprojekts paredz, ka persona var mainīt esošo tautību uz "latvietis" arī gadījumos, ja viņa tieši augšupejošie radinieki bijuši citu tautību pārstāvji, bet viņu nacionālā jeb etniskā identitāte ir veidojusies uz latviešu valodas, kultūras un nacionālās piederības bāzes.
Deputātu rosinātās izmaiņas Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā noteic, ka Latvijas pilsonis, kuram vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kurš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir piederīgs latviešu kultūrai, apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīgs mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis". Minētās personas gribas identificēšanai personas iesniegumam jāpievieno tās deklarācija par pašidentificēšanos kā latviešu tautai (etnosam) piederīgai.
Kā norāda likumprojekta autori, nacionālā jeb etniskā identitāte ir viens no būtiskākajiem personas identitātes elementiem. Nacionālā identitāte balstās personas piederībā kādai noteiktai kultūrtelpai, valodai, kas visas ir dzīves laikā iegūtas identitātes. Personas nacionālās jeb etniskās piederības noteikšana, balstoties tikai tās priekšteču identitātēs, ir novecojusi, uzsver likumprojekta autori.