Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka izglītības iestādēs kā valstiski un stratēģiski svarīgās iestādēs būtu liegts strādāt personām ar pilsonisko piederību kādai no agresorvalstīm.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2024.gadā Latvijas skolās strādā 214 Krievijas un Baltkrievijas pedagogi. Likumdevējs jau vairākos likumos ir veicis grozījumus attiecībā pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, un, ņemot vērā pedagogu darba nozīmību sabiedrības veidošanā, arī Izglītības likums nedrīkst būt izņēmums, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekta autori uzskata, ka tiesības Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt par pedagogiem Latvijas izglītības iestādēs nav savienojamas ar šo personu izdarīto izvēli spītīgi turpināt būt uzticīgiem Krievijas un Baltkrievijas asiņainajiem režīmiem, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
NA uzskata, ka likumprojekts samazinātu nacionālās drošības riskus izglītības iestādēs, kā arī uzlabotu pedagogu profesijas prestižu, nepieļaujot terorisma atbalstošu valstu pilsoņiem ieņemt Latvijas vai citu tiesisko valstu pilsoņiem līdzvērtīgas pozīcijas.