Par šo jautājumu parlamenta debatēs grozījumu kritiķi akcentēja, ka šīs izmaiņas nerisinās svarīgāku negatīvo situāciju, ka daļai no Latvijas iedzīvotājiem ir alkoholisma problēma. Tāpat tika norādīts, ka pie šādu izmaiņu sagatavošanas jau tiek strādāts Eiropas Savienības (ES) līmenī un ka Latvijai nevajadzētu šajā jautājumā steigties rīkoties pirms kopīga risinājuma ES dalībvalstīs.
Kā ziņots, grozījumus bija iesnieguši koalīcijas deputāti Andris Skride (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Krista Baumane (AP), Anda Čakša (JV), Normunds Žunna (JKP), Inese Voika (AP), Ilmārs Dūrītis (AP) un Ieva Krapāne (KPV LV).
Politiķi iepriekš skaidroja, ka atšķirībā no citiem pārtikas produktiem alkoholiskiem dzērieniem sastāvdaļu saraksta un paziņojuma par uzturvērtību norādīšana nav obligāta.
Ņemot vērā, ka vairākumam fasētu pārtikas produktu paziņojums par uzturvērtību no 2016.gada beigām ir obligāts, īpašā situācija saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem kļūst arvien aktuālāka, izmaiņu pamatojumā pauda iniciatīvas autori.
Šodien noraidītā likumprojekta anotācijā cita starpā bija norādīts, ka vairumā ES dalībvalstu strauji pieaug svara problēmas un aptaukošanās. Latvijā 21,3% pilngadīgo valsts iedzīvotāju konstatēta aptaukošanās, kas ir otrs augstākais rādītājs ES vidū, vērsa uzmanību parlamentārieši, pamatojot, kāpēc viņu redzējumā šādus grozījumus vajadzēja pieņemt.