Tāpat galīgajā lasījumā pieņemti saistītie grozījumi Kredītu reģistra likumā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, ar šodien pieņemtajiem Tieslietu ministrijas (TM) risinājumiem pilnveidota mantojuma pieņemšanas sistēma, padarot to noteiktu un paredzamu.
Likumos noregulēta mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidots regulējums attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī veikti citi uzlabojumi.
Noteikts, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā.
Norēķinoties ar mantojuma atstājēja kreditoriem, mantiniekiem būs vispirms jāsedz uz nekustamo īpašumu gulstošos nodokļu prasījumus, kas pieteikti sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā, un pēc tam nodrošināto kreditoru prasījumus.
Aicinājums mantot jeb sludinājums turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem un gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Tāpat nostiprināts mantinieka pienākums paust savu gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Nostiprināts sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēks nosakot, ka nepieteiktās kreditoru prasības tiks dzēstas.
Bāriņtiesām noņemta tām neraksturīga funkcija - mantojuma aizgādņa absolūta kontrole. Bāriņtiesām saglabāsies aizgādņa iecelšanas un atcelšanas, kā arī dokumentu glabāšanas funkcija.
Tāpat precizēta mantojuma dalīšanas kārtība.
Pieņemtie grozījumi likumos stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī. Notariāta likumā noteikts, ka mantojuma lietas, kas būs uzsāktas līdz 2024.gada 31.decembrim, tiks pabeigtas vai izbeigtas atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim.