Prezidenta iebildumus raisīja iecere par iespēju Saeimas vēlēšanās nobalsot iepriekš - viņš pievērsa uzmanību, ka ar šādiem grozījumiem vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, piešķirtas mazākas tiesības. Viņš akcentējis, ka tā ir likumdevēja izvēle, vai atsevišķa vēlētāju grupa, kura savas vēlēšanu tiesības īsteno ārvalstīs, ir tiesīga izvēlēties, par kuru vēlēšanu apgabalu balsot, tomēr, ja likumdevējs vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, dod iespēju izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kuru balsot, šādas tiesības jāattiecina uz jebkuru no ārvalstīs īstenotajiem vēlēšanu procedūras veidiem.
Pagaidām iedzīvotāji parlamenta vēlēšanās nevar balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas. Minētā iecere, kuru prezidents tās juridiskajā izpildījumā pagaidām ir noraidījis, paredz, ka balss nodošana glabāšanā nebūtu neatgriezeniska, jo vēlētājs vēlēšanu dienā vēl varētu mainīt savu izvēli.
Vēlētājs, kurš nobalsojis iepriekš, bet pēc tam savu izvēli nolēmis mainīt, tajā pašā iecirknī vēlēšanu dienā drīkstētu pārbalsot. Šādā gadījumā iepriekš glabāšanā nodotā balss tiktu anulēta. Saskaņā ar prezidenta "izbrāķētajiem" grozījumiem, vēlētājs savu balsi nodot glabāšanā vēlēšanu iecirknī varētu trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Vēlēšanu iecirkņus, kur varētu nobalsot iepriekš, noteiktu republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas.
Jau ziņots, ka 12.decembrī, kad minētais likuma grozījumu projekts galīgajā lasījumā tika skatīts Saeimā, tas izraisīja plašas parlamentāriešu debates.
Deputāts Valdis Liepiņš (Reformu partija) todien mudināja noteikt, ka parlamenta vēlēšanās varētu balsot ne tikai ar pasi, bet arī ar personas apliecību. Viņš uzsvēra, ka šā gada oktobrī, kad notiks Saeimas vēlēšanas, bez derīgām pasēm, bet ar derīgām personas apliecībām būs ap 35 000 Latvijas pilsoņu. Tomēr Liepiņa priekšlikums neguva deputātu vairākuma atbalstu.
Vēlāk Liepiņš aicināja Valsts prezidentu neizsludināt Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai.